Tavars: šāda mēroga elektrības un sakaru pārtraukumiem valsts nebija gatava

Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts") atzinis, ka valsts bijusi vairāk gatava pārplūdušām ielām un lietavām, nevis tik plašiem elektrības un mobilo sakaru traucējumiem, kādus radīja nesenā vētra. Runājot Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā, viņš norādīja, ka precīzus postījumu apmērus vēl nevar aprēķināt, taču tie varētu būt vēsturiski augsti.

Ministrs uzskaitīja galvenās mācības – jāstiprina ģeneratoru pieejamība, stratēģiskā infrastruktūra, slimnīcas, aprūpes centri, mobilo sakaru torņi, kā arī satiksmes un dzelzceļa organizācija. Viņš atzina, ka pašvaldības līdz šim vairāk pievērsušās patvertņu jautājumam, taču energoapgādes neizturība krīzes laikā izrādījusies būtiska problēma. Par to plānots runāt pirmdienas krīzes padomes sēdē.

Vissmagāk cietušie reģioni

Pēc ministra teiktā, visvairāk no vētras cietusi Latgale un Zemgale, taču postījumi vērojami arī citviet valstī, tostarp piekrastē. Vietām elektrības trūkums traucē pat operatīvo dienestu darbam – piemēram, Preiļos bez ģeneratoriem nav iespējams uzpildīt degvielu operatīvajam transportam.

Kompensāciju termiņa pagarinājums

Tavars aģentūrai LETA teicis, ka rosinās pagarināt termiņu, kādā pašvaldības var pieteikt Ministru kabinetam bojājumus, no pašreizējām trim darba dienām līdz desmit dienām, jo pašvaldībām vispirms jākoncentrējas uz seku novēršanu, nevis dokumentu kārtošanu. Attiecīgu ziņojumu plānots virzīt otrdienas MK sēdē. Pagarinājums attiektos tikai uz 22.–23. augusta vētras radīto postījumu apzināšanu.

Ministrs skaidroja, ka pašvaldības, iesniedzot VARAM informāciju par sava īpašuma infrastruktūras bojājumiem, divu gadu laikā var saņemt 70% valsts kompensāciju, pārējo segjot pašai pašvaldībai. Arī iedzīvotāji var vērsties pašvaldībā ar pieteikumiem par zaudējumiem – pēc apsekošanas pašvaldība var lūgt VARAM segt 50% no kompensācijas apjoma.

Vētra sestdienas vakarā un naktī uz svētdienu atstāja bez elektrības vairāk nekā ceturtdaļmiljonu Latvijas mājsaimniecību.