Telstra vaino programmatūras atjauninājuma trūkumu masveida tīkla traucējumos
Austrālijas telekomunikāciju uzņēmums Telstra atklājis, ka pagājušās nedēļas valsts mēroga tīkla atteices cēlonis bijis programmatūras atjauninājuma neesamība laika sinhronizācijas serverī, kā arī nedokumentēta dizaina izmaiņa, par ko uzturēšanas darbinieki nezināja.
Telstra savā rakstiskajā paziņojumā Senāta izmeklēšanā atklājusi, ka 2026. gada jūlija sākumā notikušās valsts mēroga mobilā tīkla atteices cēlonis bija programmatūras konfigurācijas kļūda vienā no tīkla laika protokola (NTP) serveriem. Uzņēmumam ir trīs šādi serveri – Melburnā, Sidnejā un Pērtā. Apkopes laikā Melburnas serveris tika izslēgts un restartēts, bet tā programmatūras konfigurācijas dēļ tas atsāka darboties ar nepareizu datumu – 2006. gadu.
Pēc Telstra teiktā, nepareizais datums vairāku stundu laikā lēnām izplatījās pa tīklu, padarot autentifikācijas sertifikātus citos serveros nederīgus. Tas klientiem radīja periodiskus savienojuma traucējumus, ietekmējot zvanus un datu lietošanu. Uzņēmums norādīja, ka iekārta iepriekš bijusi apzināti pārveidota, lai novērstu citu kļūmi, taču šīs izmaiņas nebija pienācīgi dokumentētas. Tāpēc apkopes darbinieki, kas ieradās Melburnas objektā, neapzinājās, kā iekārta tiks atiestatīta.
Telstra atzina, ka iekārtai nebija veikts arī programmatūras atjauninājums, un, ja tas būtu izdarīts, atteice, iespējams, nenotiktu. Uzņēmums uzsvēra, ka problēma nebija saistīta ar aparatūru vai tīkla arhitektūru, bet gan ar nepareizas laika informācijas izplatīšanos, ko pieņēma savstarpēji savienotas sistēmas. Telstra apgalvoja, ka tas pilnībā uzņemas atbildību par notikušo, un solīja izmeklēt, kāpēc dizaina izmaiņa netika dokumentēta un programmatūras atjauninājums netika pabeigts.
Atteices laikā 58 835 zvanu uz ārkārtas numuru triple zero tika veiksmīgi savienoti, bet 604 piedzīvoja kļūdu. Telstra paziņoja, ka triple zero platforma neizmanto NTP serverus, tāpēc tā nebija ietekmēta. Arī fiksētie zvani NBN tīklā netika traucēti. Piektdien Telstra izpilddirektore Vikija Breidija un vairāki citi vadītāji piedalīsies Senāta izmeklēšanā, kas izveidota pēc pagājušā gada Optus atteices, lai skaidrotu šo incidentu. Komitejas priekšsēdētāja Sāra Hansone-Janga norādīja, ka izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot patiesību un nodrošināt, ka sistēma vairs nepadara austrāliešus neaizsargātus.
