Teperiks: Ida-Virumā jābūt provalstiskai, eiropeiskai un veiksmīgai
Drošības un sabiedrības noturības eksperts Dmitrijs Teperiks aicina Igaunijas Ida-Viru apriņķi vērtēt pēc progresa, nevis trūkumiem. Viņš uzsver, ka nākamā desmitgade tiek izšķirta tuvāko pusotra gada laikā, gatavojot 2028.–2034. gada valsts partnerības nolīgumu.
Dmitrijs Teperiks, kurš strādājis pie drošības un sabiedrības noturības jautājumiem Igaunijā, Ukrainā un citur, publicējis viedokļa rakstu par savas dzimtās Ida-Viru apriņķa nākotni. Viņa ieskatā reģionu bieži apraksta kā pierobežas, industriālu, krieviski runājošu un sarūkošu teritoriju, taču tas raksturo tikai pašreizējo situāciju, nevis attīstības virzienu. Ja reģions tiek aprakstīts caur trūkumiem, tam piedāvā īslaicīgus atvieglojumus, nevis ilgtermiņa investīcijas.
Pasivitātes mīts
Autors atsaucas uz reģionā veiktiem pētījumiem, kas apstrīd priekšstatu par vietējo iedzīvotāju pasivitāti: kaimiņu savstarpēja palīdzība esot ikdienas sastāvdaļa. Trūkst nevis gatavības, bet drošu, atvērtu tikšanās vietu un uzticamu kanālu, pa kuriem šī gatavība pārtaptu lēmumos. Pilsoniskās iniciatīvas ietvaros izveidotā programma “Ida-Viru nākotne 2050” vīziju veidojusi, iesaistot iedzīvotājus diskusijās, semināros, ekspertu konsultācijās un kopienu darbnīcās.
Lēmumu logs
Valsts telpiskajā plānā “Igaunija 2050” Ida-Viru pilsētu apgabals — Jõhvi, Kohtla-Järve, Narva un Sillamäe — minēts kā viens no trim reģionālajiem centriem līdzās Tartu un Pērnavai, kā arī kā svarīgs enerģētikas un ekonomikas pārejas apgabals. Teperiks norāda, ka valsts analīze austrumu pierobežas problēmas uzskata par nacionālās drošības un sabiedrības noturības jautājumu. Svarīgākie lēmumi tiks apkopoti 2028.–2034. gada valsts partnerības nolīgumā; iepriekšējais šāds “logs” atvērās 2021. gadā, nākamais — tikai 2035. gadā.
Trīs mērķi
Autors vēlas, lai reģions līdz 2050. gadam būtu provalstisks, eiropeisks un veiksmīgs. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji jūtas kā valsts līdzīpašnieki, reģionā darbojas sakārtota sabiedriskā telpa un transports, bet cilvēki šeit dzīvo, mācās un strādā, nevis dodas prom. Kā iespēju eiropeiskās dimensijas stiprināšanai viņš min Narvas kandidatūru Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam.
Vīzijas pamatā izstrādātā Ida-Viru apriņķa atjaunošanas harta ietver konkrētus priekšlikumus par investīcijām, mājokļiem, prasmēm, pakalpojumiem un kopienu attīstību, katram nosakot izmērāmu rezultātu līdz 2028. gada beigām. Harta ir bezpartejiska un adresēta visiem politiskajiem spēkiem.
