Tērvetē svinēti Zemgaļu svētki ar amatu un cīņu rekonstrukcijām
Tērvetē notikuši 23. Zemgaļu svētki, kuros vairāk nekā 160 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm demonstrēja senās baltu tautas amatniecību un cīņas mākslu. Pasākums šajā vietā tiek rīkots jau 23 gadus.
Nogājušajā nedēļas nogalē Tērvetē norisinājās 23. Zemgaļu svētki, kas pulcēja vairāk nekā 160 dalībnieku no Latvijas un ārzemēm. Pasākuma laikā ar vēstures rekonstrukciju palīdzību tika atainots zemgaļu — vienas no baltu tautām, kas senatnē apdzīvoja Latvijas un Lietuvas teritoriju — ikdienas dzīvesveids, amatniecība un militārās prasmes.
Tērvete izvēlēta par svētku norises vietu nejauši nav — senatnē tā bijusi viens no nozīmīgākajiem zemgaļu centriem. Šeit zemgaļu vēsture tiek popularizēta jau 23 gadus, un ar katru gadu pasākums pulcē arvien vairāk dalībnieku.
Braši vīri un savas zemes saimnieki
Vēsturnieks un arheologs Normunds Jērums stāstīja, ka zemgaļi dzīvoja Latvijas centrālajā, auglīgajā daļā un kontrolēja tā laika ūdensceļus. Viņi bijuši aktīvi tirgotāji, prasmīgi amatnieki un cīnītāji, kas prata saimniekot savā zemē.
Svētkos apmeklētājiem bija iespēja vērot rekonstruētas ainas no zemgaļu ikdienas — gan mierīgu amatniecību, gan cīņu demonstrējumus, kas ļāva tuvāk iepazīt šīs senās baltu tautas mantojumu.
