The Independent: Krievija pieļauj Eiropas dalību miera sarunās, bet pieprasa nosacījumus

Krievija ir gatava pieļaut Eiropas valstu dalību miera sarunās par karu Ukrainā, taču pret nosacījumiem, kas ilgtermiņā varētu vājināt Eiropas aizsardzību un NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācijas) vienotību. Tā 2026. gada 15. novembrī vēsta britu laikraksts "The Independent".

Kādas prasības izvirza Maskava

Pēc izdevuma informācijas, Kremlis sagaida, ka Eiropa pieņems Krievijas prezidenta Vladimira Putina teritoriālās prasības Ukrainā un atteiksies no drošības garantijām Kijivai iespējama jauna iebrukuma gadījumā. Eiropai būtu arī jāatsakās no ārvalstu karaspēka izvietošanas Ukrainā un jāpiekrīt būtiem ierobežojumiem NATO spēku un raķešu izvietošanai Austrumeiropā.

Putins pieprasa, lai Krievijai tiktu nodotas visas četras Ukrainas austrumu teritorijas, kuras Maskava ir nelikumīgi anektējusi, lai gan pilnībā tās nekontrolē. Kremlis arī uzstāj, ka Ukrainai jāpaliek ārpus militārajām aliansēm, jāsamazina sava armija un jāaizliedz ārvalstu karaspēks tās teritorijā.

Peskova paziņojums un ASV sūtņu vizīte

Maskavas nostāju piektdien izklāstīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Viņš sacīja, ka lēmumu par plašākām sarunām varēs pieņemt tikai tad, kad Krievija sapratīs Eiropas īstos nodomus un gatavību veicināt miera procesu. Paziņojums izskanēja pēc ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņu Džareda Kušnera un Stīva Vitkofa tikšanās ar Putinu, pēc kuras amerikāņu puse lika noprast, ka Putins piekrīt Eiropas iesaistei.

Izdevums vērtē, ka Maskava sarunas ar ASV pārstāvjiem ir izmantojusi sev par labu un ir pārliecinājusi Trampa administrāciju par savu uzvaru karā, kaut gan tas neatbilst reālajai situācijai. Pēc "The Independent" domām, Kušners un Vitkofs nav īpaši centušies panākt Eiropas klātbūtni, tikšanās laikā paļāvušies uz Kremļa tulkiem un nav piesaistījuši jomas ekspertus.

Eiropas reakcija

ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa kritizējusi Trampa administrācijas nostāju, kas, viņasprāt, pastāvīgi atbalsta Krievijas teritoriālās pretenzijas. Viņa atzina: "Beidzot Džareds Kušners ir atzinis to, ko es saku jau pusotru gadu, – jebkurai vienošanās panākšanai starp Krieviju un Ukrainu ir nepieciešama arī eiropiešu iesaiste." Polijas premjerministrs Donalds Tusks uzsvēris, ka jaunu Eiropas drošības arhitektūru nedrīkst veidot tikai tāpēc, ka to vēlas Putins vai kāds ASV pārstāvis.

Pēc izdevuma domām, Krievija arī vēlas slēgt atsevišķas divpusējas vienošanās ar Austrumeiropas, Baltijas un Ziemeļeiropas valstīm. Īstermiņā tas dažām valdībām varētu šķist pievilcīgi, jo ļautu samazināt aizsardzības izdevumus, taču tas varētu ievērojami vājināt Eiropas kopējo drošību.