The Tubs jaunajā albumā "Hard Life" turpina asprātīgo pašironiju

Velsiešu grupas The Tubs jaunais albums "Hard Life" ir jau trešais lielformāta izdevums, kas seko iepriekšējam darbam "Cotton Crown" — plāksnei, kura pagājušajā gadā regulāri parādījās gada labāko albumu sarakstos un grupai atnesa negaidītu uzmanību no ietekmīgas mūzikas prese, tostarp izdevuma The New Yorker.

Grupas skanējumu bieži salīdzina ar folkroka leģendu Ričardu Tompsonu, taču patiesībā The Tubs vairāk atgādina vecā stila indie roku no laika pirms tā sauktās Madčesteras skanas — ar izkropļotām ģitārām, spilgtām akustiskajām un 12 stīgu ģitārām, kā arī melodijām, kas atgādina Hüsker Dü, the Replacements un agrīno R.E.M. Albumā bagātīgi izmantota vijole, kas atsauc atmiņā grupas the Go-Betweens 80. gadu beigu skaņdarbus.

Lai gan grupas panākumi pieaug, tas, šķiet, nav uzlabojis frontmeņa Ouena Viljamsa noskaņojumu — dziesmu tekstos viņš vairākkārt draud pamest grupu un pauž skepsi par tūrēm un slavu ASV. Šāda pašironija un tumši komiskā pašnicināšana ir raksturīga Viljamsa rakstīšanas stilam jau iepriekš — viņa dziesmās sadzīvo atklāta atzīšanās par grūtībām ar garīgo veselību un mātes pašnāvību ar apzinātu tēla paspilgtināšanu, padarot sevi "nesimpātiskāku, nekā esmu patiesībā".

Jaunajā albumā šī pieeja attīstīta vēl tālāk — daļa dziesmu šķiet patiesas un atklātas, citas rakstītas no tāda varoņa skatpunkta, kura vienīgais mērķis ir uzsvērt, cik Viljamss ir nepatīkams cilvēks. Dziesmā "Do Yourself a Favour" grupa izmantojusi un pārveidojusi Prince 1982. gada neizdotu ierakstu, kas iekļauts albuma "1999" izvērstajā izdevumā.

Recenzents atzīmē, ka daļa panākumu varētu būt saistīti ar nostalģiju pēc 90. gadu naktsraidījumiem radio, taču uzsver, ka "Hard Life" ir aizkustinošs, smieklīgs un spēcīgs albums, kas liecina — grupa vienkārši ir ļoti laba savā amatā.