Tieslietu ministrija: līdz 600 zviedru ieslodzīto neietekmēs Igaunijas demogrāfiju

Igaunijas tieslietu ministre Līza Lī Pakosta (Eesti 200) atbildējusi uz parlamenta deputāta Aleksandra Čapļigina (Centra partija) rakstisko pieprasījumu, kurš pauda bažas par valdības iniciatīvu izvietot Igaunijā Zviedrijas notiesātos. Ministre norādījusi, ka sadarbība ar Zviedriju būs pagaidu rakstura un attieksies tikai uz sodu izpildi.

Notiesātie atradīsies Tartu cietuma slēgtajā daļā un pirms atbrīvošanas tiks atgriezti Zviedrijā. Līdz ar to viņu uzturēšanās Igaunijā netiek uzskatīta par imigrāciju un neietekmēs demogrāfisko situāciju. Ministrija arī izslēgusi iespēju, ka pēc atbrīvošanas ieslodzītie varētu palikt Igaunijā vai ka viņu radinieki iegūtu papildu tiesības ieceļot un uzturēties valstī. Viņu juridiskais statuss tiks vērtēts vispārējā kārtībā, tāpat kā citiem ārvalstniekiem.

Drošības jautājumos līgums ar Zviedriju paredz stingrus ierobežojumus personu lokam, kuras var pārvietot uz Igauniju. Uz Tartu netiks nosūtīti notiesātie par terorismu un noziegumiem pret valsti, organizēto noziedzīgo grupējumu līderi un dalībnieki, personas, kuras Zviedrijas varas iestādes uzskata par īpaši bīstamām, kā arī smagi slimi ieslodzītie un tie, kuriem nepieciešama stacionāra psihiatriskā ārstēšana. Netiks pārvietoti arī Igaunijas pilsoņi un rezidenti, kā arī personas, kas izsludinātas meklēšanā vai atzītas par personām non grata.

Katrs ieslodzītā pārvietošanas pieprasījums tiks izskatīts individuāli. Igaunijas un Zviedrijas iestādes apmainīsies ar detalizētu informāciju par katra notiesātā veselības stāvokli un iespējamiem riskiem. Ja soda izciešanas laikā parādīsies jauni drošības draudi, līgums paredz iespēju nekavējoties atgriezt ieslodzīto Zviedrijā.

Lai gan līgums neparedz obligātu regulāru atskaitīšanos parlamentam, Pakosta apliecinājusi gatavību sniegt Rīgikogam informāciju par projekta īstenošanu pēc nepieciešamības.