Tramps apsūdz Zelenski, ka tas nevēloties izbeigt karu; Lietuva norāda uz Krievijas diversiju pret Starlink

ASV prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā Truth Social aizstāvējis savu lēmumu uz laiku apturēt plašu jaunu sankciju paketi pret Krievijas ekonomiku un atkārtoti apsūdzējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ka tas nevēloties izbeigt karu. Tramps raksta, ka vada miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu un nevēlas rīkoties tā, lai Krievija pamestu sarunu galdu. Zelenskis, pēc viņa vārdiem, par to nerūpējoties un, ņemot vērā Eiropas sniegto naudu, "droši vien nekad arī nav gribējis" kara beigas. Izpildrīkojumu par sankciju apturēšanu Tramps parakstīja piektdien.

Svētdien Zelenskis pateicās ASV administrācijai par izlūkdatu apmaiņas atjaunošanu, taču uzturēja pārliecību, ka ASV apzināti ierobežojusi Starlink satelītinterneta pieejamību, lai nosūtītu Kijivai "ziņu".

Starlink infrastruktūra Eiropā

Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs raidsabiedrībā LRT paziņoja, ka Krievija, visticamāk, stāv aiz dedzināšanas mēģinājuma uzņēmumam, kas izvieto Starlink satelītu sakaru aprīkojumu. Iestādes uzņēmumā atrada uzliesmojošus šķidrumus. Pēc viņa teiktā, firmā atrodas deviņas satelītantenas, kas nodrošina Starlink savienojumu un tādējādi atbalsta Ukrainu. Viņš to nosauca par daļu no Krievijas hibrīdkara un sabotāžas darbībām. Septembrī Polijas centrālajā daļā aizdedzināta Starlink tīkla satelītstacija, un Varšava runāja par sabotāžu. Bulgārijā notiek izmeklēšana par apgalvojumiem, ka aizdedzinātas ar Starlink saistītas antenas.

Krievijas dīzeļdegviela ASV tirgum

Krievijas enerģētikas vicepremjers Aleksandrs Novaks valsts medijiem sacīja, ka pēc līgumu parakstīšanas dīzeļdegviela ASV tirgu sasniegs 15–20 dienu laikā. Līgumu komerciālie noteikumi vēl tiek saskaņoti, un parakstīšanas datums nav zināms. Tramps šo vienošanos ar Maskavu izziņoja pagājušajā nedēļā; to uzskata par mēģinājumu samazināt degvielas cenas amerikāņiem pirms svarīgajām starpvēlēšanām.

Triecieni un incidenti

Svētdien Ukraina uzbruka Krievijai ar vairāk nekā 1000 droniem – tas ir viens no lielākajiem gaisa uzbrukumiem karā. Sanktpēterburgā aizdegās naftas eksporta terminālis un Ručji naftas bāze; viens cilvēks gājis bojā, pieci ievainoti. Mērķis bija arī mazumtirgotāja Ozon loģistikas centrs un uzņēmuma VK datu centrs. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 1015 notriektiem droniem.

Kijivā naktī uz pirmdienu Krievijas gaisa uzbrukumā gāja bojā viens cilvēks un divi tika ievainoti, paziņoja mērs Vitālijs Kličko. Lietuvā svētdien eksplodēja iespējams drons, un ziemeļu un centrālo apgabalu iedzīvotājiem stundu bija jāslēpjas. Ukrainas Ārlietu ministrija pauda nožēlu un norādīja, ka dronus no kursa varēja novirzīt Krievijas elektroniskā karadarbība. Pēc Lietuvas aizsardzības ministra teiktā, objekts ielidoja no Polijas.