Tramps: kara ar Irānu atsākšanās atkarīga no vienošanās parakstīšanas

ASV prezidents Donalds Tramps 8. novembrī intervijā raidsabiedrībai CNN norādīja, ka ASV un Irānas kara atsākšanās ir „ļoti maz ticama“, ja sarunās tiks panākts progress. Tuvo Austrumu konflikts, kas sākās šā gada 28. februārī, joprojām ietekmē reģionu un pasaules ekonomiku, tāpēc turpmākā sarunu gaita ir būtiska gan drošībai, gan naftas tirgum.

Pēdējās nedēļās Tramps bija draudējis atsākt triecienus, un ASV medijos izskanēja pieņēmumi, ka karadarbība varētu atsākties pēc vidustermiņa vēlēšanām. Svētdien viņš sacīja, ka lēmums ir „atkarīgs no tā, vai viņi parakstīs ļoti stingru vienošanos“. Nepieciešamības gadījumā viņš karadarbību atsāktu, piebilstot, ka Irānai trieciens jau esot bijis ļoti spēcīgs.

Tramps arī atzina, ka ārkārtīgi nepopulārais karš vismaz daļēji vainojams pie viņa pārstāvētās Republikāņu partijas smagās sakāves otrdienas vēlēšanās. Viņš uzsvēra, ka ekonomiskais spiediens piespiedīs Irānas vadību pieņemt miera līgumu ASV noteikumiem, un apgalvoja, ka Irānā šogad inflācija sasniegusi 301%.

Irānas pozīcija

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči valsts televīzijai sacīja, ka miera sarunas ir apturētas, kamēr tiek izvērtētas Demokrātu partijas pārliecinošās uzvaras politiskās sekas. Pēc viņa teiktā, starpnieki pēdējās dienās vairs nav ieradušies, jo vēlēšanu rezultāti visus šokējuši. Irānai tagad jāredz, cik ilgi ASV būs vajadzīgs laiks, lai šos rezultātus apsvērtu.

Irāna turpina vismaz daļēji bloķēt satiksmi caur Hormuza šaurumu, kas ierobežo naftas piegādes no Persijas līča. Tas veicinājis benzīna cenu kāpumu ASV un kara nepopularitāti.

Konflikta gaita

Karadarbība sākās 28. februārī, kad ASV un Izraēla uzbruka Irānai. Irāna atbildēja ar triecieniem ASV sabiedrotajiem, un konflikts skāra lielu daļu reģiona. Aprīlī tika izsludināts pamiers, bet 15. jūnijā panākta vienošanās par karadarbības izbeigšanu. Irāna 20. jūnijā paziņoja, ka atkal slēdz Hormuza šaurumu, un 12. jūlijā ASV trieca vairāk nekā 140 militāriem mērķiem Irānā.