Tramps un Vensa vaino imigrantus par nemieriem Francijā

ASV prezidents Donalds Tramps un viceprezidents Džeidijs Venss publiski apgalvojuši, ka par nemieriem Francijā atbildīgi imigranti. Protesti sākās kā vidusskolēnu akcijas pret pasliktinošos skolu stāvokli un augstajām dzīves izmaksām, taču sestdien valstī notikušajās akcijās vairākās pilsētās notika sadursmes ar policiju. Tika nodedzināta vēsturiska rātsnams, aizturēti 1800 cilvēku. Pirmdien vairākās Francijas pilsētās, tostarp daļā Parīzes, izsludināta nakts komandantstunda.

Sestdienas valsts mēroga akcijas tika sasauktas pret degvielas cenu kāpumu un krītošo pirktspēju. Demonstrācijas sākās pirms vairākām nedēļām, kad vidusskolēni sāka gājienus pret skolotāju trūkumu, sagrūstošām klasēm un neskaidru universitāšu uzņemšanas sistēmu. Kustību atbalsta viena no lielākajām Francijas arodbiedrībām CGT, kas prasa zemākas cenas, augstākas pensijas un labākas algas. Neapmierinātība pieaugusi arī degvielas cenu dēļ, kas cēlušās kopš ASV triecieniem, kuri faktiski slēguši Hormuza šaurumu.

Amerikāņu politiķu paziņojumi

Tramps svētdien platformā Truth Social rakstīja „France is burning!” un aicināja Parīzi aizvērt robežas. Venss dienu iepriekš platformā X apgalvoja, ka Rietumu liberāļi „importējuši trešo pasauli” Francijā. Pirmdien Tramps žurnālistiem sacīja, ka brīdinājis Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par „lielu kļūdu”, un apgalvoja, ka Parīze drīz kļūs par musulmaņu pilsētu.

Šāda retorika atbilst Francijas galēji labējās partijas Nacionālā apvienība pozīcijai. Tās vadītājs Žordans Bardella nemierus raksturojis kā ultrakreiso ekstrēmistu un priekšpilsētu likumpārkāpēju sakritību. Tramps un Venss publiski atbalstījuši partijas līderi Marinu Lepēnu, bet nemieri palielina spiedienu uz Makronu sešus mēnešus pirms aprīlī paredzētajām vēlēšanām, kurās izvēlēs viņa pēcteci.

Līdzīgus argumentus izteikuši arī republikāņu politiķi, tostarp Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons un senators Ērics Šmits. Viņi cenšas izmantot notikumus pret demokrātiem pirms 3. novembra Kongresa vidustermiņa vēlēšanām. Citās Eiropas valstīs – Spānijā, Portugālē un Itālijā – jaunieši protestējuši pret nepietiekami finansētām skolām un mājokļa izmaksām, taču tas no Vašingtonas nav izpelnījies tādu pašu uzmanību.