Tramps uzstājas ar aicinājumu atjaunot izmeklēšanu par vēlēšanu iejaukšanos
ASV prezidents Donalds Tramps trešdienas uzrunā tautai atkārtoti apgalvoja, ka 2020. gada vēlēšanās notikusi krāpšana un ārvalstu iejaukšanās, neskatoties uz iepriekšējiem auditu secinājumiem, kas pierādījumus neatrada. Viņš solīja atslepenot dokumentus par Ķīnas it kā iegūtajiem 220 miljoniem vēlētāju datu failu un aicināja pieņemt stingru vēlētāju identifikācijas likumu.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdienas uzrunā tautai galvenajā laikā atkal izvirzīja apgalvojumus par vēlētāju krāpšanu un iejaukšanos, ko viņš jau iepriekš izmantojis, lai noliegtu savu zaudējumu 2020. gada vēlēšanās. Šie atjaunotie apgalvojumi ir pretrunā ar iepriekšējiem auditem un pārskatiem, tostarp Trampa toreizējā ģenerālprokurora Viljama Bara veikto novērtējumu, kas nespēja atrast nekādus pierādījumus par vēlētāju krāpšanu 2020. gada vēlēšanās.
"Amerika ir atgriezusies un klājas tiešām labi, taču mums joprojām ir liels izaicinājums, kas steidzami jārisina, jo neviena valsts nevar būt lieliska bez taisnīgām un godīgām vēlēšanām," sacīja Tramps uzrunas laikā. Viņš arī paziņoja, ka atslepenos klasificētus dokumentus, kas parādot, ka Ķīna nelikumīgi ieguvusi 220 miljonus ASV vēlētāju datu failu, tostarp vārdus, adreses, tālruņu numurus, politisko partiju izvēles un citus reģistrācijai izmantotos datus.
"Gadu gaitā, sākot ar 2020. gada vēlēšanu ciklu, Ķīnas Tautas Republika veica to, kas tiek uzskatīts par lielāko vēlēšanu datu kompromitēšanu vēsturē," sacīja Tramps, piebilstot, ka izlūkdatu atslepenošana atklāšot "šokējošas ievainojamības" valsts "vēlēšanu infrastruktūrā".
ASV līderis teica, ka amerikāņi ir pelnījuši brīvas un godīgas vēlēšanas, bet apgalvoja, ka pašreizējā sistēma "katastrofāli neatbilst šim standartam". Tramps izmantoja uzrunu, lai pamatotu savu aicinājumu Kongresam pieņemt stingru vēlētāju identifikācijas likumprojektu, kas prasītu pilsonības apliecinājumu reģistrācijai un fotoidentifikāciju vēlēšanu iecirkņos.
ASV prezidents gadiem ilgi ir apšaubījis 2020. gada vēlēšanu iznākumu, kurā viņš zaudēja demokrātam Džo Baidenam, virzot teorijas, kas jau sen ir atspēkotas. Uzrunas laikā viņš neapšaubīja savu uzvaru leģitimitāti 2016. vai 2024. gada vēlēšanās. Demokrāti brīdināja, ka Tramps mēģina atjaunot nepatiesos apgalvojumus pirms novembra starpposma vēlēšanām, kurās republikāņi baidās zaudēt Kongresa kontroli, saskaroties ar politiskām grūtībām saistībā ar karu Irānā.
Lai gan Tramps pieminēja arī citas valstis, tostarp Krieviju, ASV prezidents galvenokārt koncentrējās uz Ķīnu. Jaunākie apgalvojumi riskē saspīlēt attiecības ar Pekinu. Maijā Tramps tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, nosaucot viņu par "lielisku līderi" un "draugu", un uzaicināja Sji apmeklēt Balto namu septembrī.
Tramps pēdējo uzrunu galvenajā laikā sniedza aprīlī par karu Irānā, mēģinot pārliecināt nogurušos amerikāņus, ka ofensīva ir bijusi pūļu vērta. Decembrī viņš sniedza politiski uzlādētu uzrunu, kurā centās vainot demokrātus sarežģītajā ekonomiskajā situācijā.


