Trešdaļa autovadītāju atzīst, ka mēdz sēsties pie stūres pēc alkohola lietošanas

Saskaņā ar “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” datiem, gandrīz katrs trešais jeb 32% autovadītāju atzīst, ka ir sēdušies pie stūres pēc alkohola lietošanas. Šis rādītājs gada laikā būtiski nav mainījies – pirms gada to atzina 31% respondentu.

Tomēr pieaudzis to vadītāju īpatsvars, kuri braucuši, pārsniedzot atļauto 0,5 promiļu robežu – no 5% līdz 6%. Dzimumu atšķirība šajā jautājumā ir izteikta: alkoholu pie stūres lietojuši 42% vīriešu un 19% sieviešu. Savukārt virs 0,5 promilēm brauc 10% vīriešu un tikai 2% sieviešu.

Jaunieši (18–29 gadi) ir piesardzīgāki – 78% no viņiem norādījuši, ka pēc alkohola lietošanas nav vadījuši auto. Turpretī vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem situācija pasliktinājusies: šogad tikai 65% apgalvo, ka nav braukuši reibumā, salīdzinot ar 77% pērn. Šajā grupā arī pieaudzis to īpatsvars, kuri atzīst braukšanu virs 0,5 promilēm – no 2% līdz 6%.

Arī 50–59 gadu vecumā pieaudzis to vadītāju skaits, kuri pārkāpuši robežu – no 7% līdz 11%. Toties 40–49 gadu grupā vērojama pozitīva tendence: to, kuri nekad nav braukuši pēc alkohola, īpatsvars pieaudzis no 61% līdz 70%, bet braukšana virs 0,5 promilēm samazinājusies no 8% līdz 5%.

Reģionālā griezumā visbiežāk pie stūres pēc alkohola sēžas Vidzemē, kur 38% atzinuši šādu rīcību. Zemgalē šis rādītājs uzlabojies – no 35% līdz 22%, bet Latgalē pasliktinājies – no 23% līdz 31%.

CSDD dati liecina, ka alkohols joprojām rada smagas sekas. 2026. gada pirmajos piecos mēnešos alkohola izraisītos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājis viens cilvēks, ievainoti 68, no tiem deviņi smagi. Salīdzinājumā ar 2025. gada analogo periodu (trīs bojāgājušie, 78 ievainotie, desmit smagi) smagāko seku rādītāji ir zemāki, bet kopējais šādu negadījumu skaits pieaudzis no 242 līdz 265.

Aptauju veica pētījumu centrs “Norstat” 2025. gada aprīlī, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.