Trīs bērnu grāmatas par zaudējumu un sērām: atvadīšanās, atcerēšanās un sērošanas tīkli

Latviešu literatūras plauktos pēdējā laikā nākušas klajā trīs bērniem adresētas grāmatas, kuras vieno vizuāla izteiksmība un vēlme runāt par sarežģītu tēmu. Autores un mākslinieki no dažādiem leņķiem pievēršas nāvei, zaudējumam un sērām, piedāvājot jauniem lasītājiem iespēju šos pārdzīvojumus iepazīt caur stāstu un attēliem.

Atvadīšanās brīdis

Renātes Bērantes bilžu grāmata “Atvadīties” (izdevniecība “Monte Stories”, 2026) ar Sabīnes Baumanes ilustrācijām izceļ pašu atvadu momentu. Grāmata vērš uzmanību uz to, kas notiek brīdī, kad cilvēkam jāšķiras no kāda tuvinieka, un ļauj bērnam šo pieredzi ieraudzīt caur māksliniecisku tēlu.

Atcerēšanās kā ceļš

Savukārt Jekaterinas Griškjānes bilžu grāmata “Es esmu mājiņā” (“Zvaigzne ABC”, 2026) pievēršas atmiņām. Tās centrā ir ne tik daudz pati šķiršanās, cik tas, kā cilvēks saglabā saikni ar aizgājēju, atceroties kopīgo pieredzi un vietas, kas saistītas ar mīļoto.

Sērošanas tīkli

Luīzes Pastores un Svena Neilanda komikss “Te tu esi!” (“Liels un mazs”, 2026) iet vēl tālāk un atklāj sērošanas smalkās, gandrīz neaptveramās saistības. Darbs parāda, ka skumjas nav vienkārša lineāra sajūta, bet gan sarežģīts tīkls, kurā savijas dažādas emocijas, atmiņas un attiecības.

Kopīgais vēstījums

Visas trīs grāmatas vieno spēcīga vizuālā valoda un drosme pieskarties tēmai, kas ilgstoši tikusi uzskatīta par vienu no lielākajiem bērnu literatūras aizliegumiem. Lai arī katra no grāmatām sēru izpausmēs izceļ citus savienojumus, kopā tās apliecina, ka bērniem paredzētā literatūra spēj runāt arī par dzīves grūtākajiem jautājumiem.