Trumpas NATO samitā noraida jaunas sankcijas pret Krieviju, kamēr alianse apņemas milzīgiem izdevumiem
ASV prezidents Donalds Tramps NATO samitā Ankarā noraidījis jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, vienlaikus alianse apņēmusies iegādāties jaunu bruņojumu 50 miljardu dolāru vērtībā un piešķirt Ukrainai 70 miljardus dolāru līdz gada beigām.
NATO valstu līderu ikgadējā sanāksme Turcijas galvaspilsētā Ankarā noritējusi, cenšoties pielāgoties ASV prezidenta Donalda Trampa prasībām. Alianse atkārtoti apliecināja apņemšanos ievērot kolektīvās aizsardzības principu, lai gan bažas par ASV iesaisti dalībvalstu aizsardzībā saglabājas.
Tramps samita laikā vairākkārt izteica neapmierinātību ar NATO dalībvalstīm. Viņš atkārtoti pieprasīja Dānijai atdot Grenlandi, kritizēja dalībvalstis par nepietiekamu atbalstu ASV karam pret Irānu un pieprasīja izbeigt tirdzniecību ar Spāniju zemā aizsardzības budžeta dēļ. Tramps uzsvēra, ka ieradās samitā tikai tāpēc, ka to rīkoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.
Viens no galvenajiem samita rezultātiem ir milzīgi plānotie izdevumi. NATO paziņoja par nodomu iegādāties līdz pieciem Triton izlūkošanas bezpilota lidaparātiem, divus transporta un degvielas uzpildes lidmašīnas, kā arī līdz desmit GlobalEye agrīnās brīdināšanas un kontroles lidmašīnām. NATO amatpersona šo lidmašīnu izmaksas novērtēja 50 miljardu dolāru apmērā, lai gan līgums vēl nav parakstīts. Papildus tam alianse apņēmusies 40 miljardus dolāru tērēt pretbezpilota aizsardzībai, 26 miljardus pretraķešu aizsardzībai un 1,6 miljardus jaunām triecienspējām.
Attiecībā uz Ukrainu NATO apņēmusies līdz 2026. gada beigām piegādāt 70 miljardus dolāru palīdzību un nākamajā gadā šo summu atkārtot vai pārsniegt. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti aicināja uzņemt Ukrainu NATO, taču vairākas dalībvalstis to bloķē, kamēr turpinās karš. Tramps izteicās, ka Ukrainai varētu piešķirt licenci savu Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanai, lai gan ražotājs Raytheon par to nav informēts.
Tramps noraidīja iespēju noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju, sakot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau tiek pietiekami spiedots. Viņš salīdzināja konfliktu Ukrainā ar bērnu kautiņu parkā, piebilstot, ka dažreiz jāļauj viņiem cīnīties.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pirms samita norādīja, ka ASV kodoljumtsirdzība joprojām ir alianses brīvības un drošības galvenais garantētājs. Nākamais līderu samits plānots Albānijā, lai gan datums vēl nav noteikts.
