Tsahkna: Abū Dabi sarunu labākais iznākums būtu pamiers
Igaunijas ārlietu ministrs Margus Tsahkna uzskata, ka ASV starpniecībā notiekošās Krievijas un Ukrainas sarunas Abū Dabī nevar novest pie plašāka Eiropas miera līguma. Labākais rezultāts būtu pamiers, taču viņš personīgi netic, ka to izdosies panākt.

Igaunijas ārlietu ministrs Margus Tsahkna norādījis, ka nav pamata baidīties, ka šonedēļ Abū Dabī notiekošās sarunas par Krievijas karu Ukrainā, kuras starpniecībā veic ASV, beigsies ar kādu plašāku vienošanos par Eiropu. Viņaprāt, labākais iespējamais iznākums būtu pamiers, lai gan pats viņš nedomā, ka tas tiks panākts.
Iztaujāts ERR televīzijas rīta programmā, ministrs pauda, ka bažas rosinājuši ASV prezidenta Donalda Trampa nesenie izteikumi, kuri licis domāt par kursa maiņu Kremļa virzienā. Izskanējušas arī spekulācijas par lielu darījumu ar Krieviju, kas skartu ne tikai Ukrainu, bet visu Eiropu. Tsahkna uzsvēra: nekādu vienošanos par Eiropu nevar noslēgt bez pašas Eiropas.
Trīspusējā tikšanās starp Krieviju, Ukrainu un ASV Abū Dabī notiek otrdien, un tajā piedalās arī Eiropas pārstāvji — no Francijas, Lielbritānijas un Vācijas. Pēc ministra teiktā, šāds formāts nav pirmo reizi.
Eiropas loma
Tsahkna pamatoja, ka Eiropai jābūt pie galda, jo Ukraina ir Eiropas daļa, un tieši Eiropa šobrīd finansē un atbalsta Ukrainu, vienlaikus spiežot Krieviju. Ja miera vienošanās ietekmē Eiropas drošības arhitektūru, ir dabiski, ka Ukraina un Eiropa piedalās lēmumu pieņemšanā. Tāpat esot sacījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Pagājušās nedēļas beigās Polijā tikās Baltijas jūras reģiona ārlietu ministri. Ukrainas spēcīgākie atbalstītāji apsprieda tālākus soļus spiediena palielināšanai uz Krieviju. Viņu vēstījums: vispirms jānodrošina pamiers, kas paver iespēju miera sarunām. Tsahkna piebilda, ka Rietumiem un Ukrainai jāizstrādā drošības garantijas gan Ukrainai, gan Eiropai, lai Krievija nesāktu jaunu agresijas karu.
Viņš arī pauda, ka nākotnē starp NATO, Eiropas Savienību un Krieviju nedrīkst būt pelēko zonu, neitrālu teritoriju vai buferzonu. Eiropas pārstāvjiem jārunā arī par valstīm ārpus ES, piemēram, Lielbritāniju, Norvēģiju un Islandi. Par Eiropas spēju vienoties viņš bažījas nav.
Tsahkna atzina, ka personīgi netic, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas pamieru: viņš vēloties sašķelt Rietumu pasauli.

