TU pētījums: cilvēki balso elektroniski, ja ceļš uz iecirkni aizņem vairāk nekā pusstundu
Tartu Universitātes pētnieki atklājuši, ka laika faktors ir būtisks, izvēloties elektronisko balsošanu Igaunijā, un tas atspēko mītu par digitālo plaisu.
Ja Igaunijas iedzīvotājam ceļš uz vēlēšanu iecirkni un atpakaļ aizņem vairāk par 30 minūtēm, ievērojami pieaug iespēja, ka viņš nobalsos elektroniski. To liecina Tartu Universitātes zinātnieku veikts pētījums, kas publicēts žurnālā European Journal of Political Economy.
Pētījumā, kuru vadīja Mihkels Solvaks, tika analizēti dati no sešām vēlēšanām, kas Igaunijā notika no 2009. līdz 2023. gadam. Zinātnieki izpētīja tūkstošiem cilvēku balsošanas paradumus un to, kā attālums no dzīvesvietas līdz iecirknim ietekmē balsošanas veida izvēli.
Analīze atklāja interesantu atšķirību starp faktoriem, kas motivē cilvēku vispār piedalīties vēlēšanās, un tiem, kas nosaka balsošanas veidu. Ja uzticība valstij un politisko jautājumu apspriešana ar draugiem mudina izpildīt pilsoņa pienākumu, tad, izvēloties balsošanas metodi, šie iekšējie motīvi vairs nespēlē būtisku lomu – priekšplānā izvirzās personiskais ērtums un loģistika.
Tieši šeit izpaužas elektroniskās balsošanas galvenā sabiedriskā nozīme, kas atspēko izplatīto mītu par tehnoloģisko nevienlīdzību. Bieži tiek uzskatīts, ka jaunie digitālie risinājumi vispirms nāk par labu jauniešiem, pilsētniekiem ar augstāko izglītību, bet vecāka gadagājuma cilvēki vai tie ar zemu datorpratību paliek malā.
Tomēr Igaunijas vēlētāju uzvedība rāda pretējo. Ja iecirknis atrodas tālu, laika faktors atsver nedrošību datora lietošanā, zemāko izglītības līmeni un vecumu. Vēlētāji, kuri paši savas digitālās prasmes vērtē kā vājas, bet kuriem balsošana ar papīra biļetenu prasītu vairāk nekā pusstundu, izvēlas elektronisko balsošanu gandrīz tikpat bieži kā pieredzējuši datorlietotāji.
