Tulas apgabalā izliek bēgļus no pagaidu izmitināšanas centriem

Krievijas Tulas apgabala (apgabals uz dienvidiem no Maskavas) varasiestādes lēmušas izlikt iedzīvotājus no vietējiem pagaidu izmitināšanas centriem, kuros kopš 2022. gada dzīvo bēgļi no Ukrainas un Krievijas pierobežas kopienām. Daudzi no viņiem ir vientuļās mātes ar bērniem, vecāka gadagājuma cilvēki vai nesen kara zonu pametušie, kuri vēl nav atraduši darbu. Atgriezties mājās viņi nevar, jo tur turpinās karš un daudzas mājas, pat veselas apdzīvotas vietas, ir iznīcinātas. Par situāciju vēsta kooperatīvs Bereg, kura materiālu tulko izdevums Meduza.

Lēmums un termiņi

2026. gada maijā apgabala valdība izdeva rīkojumu, ka visiem bēgļiem centri jāatstāj līdz 1. septembrim; izņēmumi attiecās tikai uz dažām iedzīvotāju grupām. Pēc iedzīvotāju stāstītā, viņiem draudēts ar izlikšanu, iesaistot OMON. Bēgļi vērsušies sociālās aizsardzības ministrijā, prokuratūrā un pie gubernatora Dmitrija Milajeva, kā arī ierakstījuši video vēstuli Vladimiram Putinam. Pēc tās publicēšanas kūrortā ieradušies Federālā drošības dienesta darbinieki un izjautājuši iedzīvotājus. Termiņš tika pagarināts līdz 1. oktobrim, tad līdz 15. oktobrim; sākumā oktobrī vadība paziņoja, ka tālākas atliekas nebūs. Vietējās amatpersonas kā iemeslu minējušas nepietiekamu finansējumu.

Kompensācijas un šķēršļi

Kūrortā pašlaik mitinās 246 bēgļi, līdzīgs skaits dzīvo divos kaimiņu centros. Varasiestādes solījušas segt īres izdevumus daudzbērnu ģimenēm un pensionāriem: vientuļajiem līdz 20 000 rubļu, ģimenēm līdz 30 000. Lai pieteiktos, nepieciešams īres līgums, bet saimnieku, kas to slēgtu, atrast ir grūti. Maksājumi nepienākas tiem, kas centros iekārtojās pēc 2025. gada 1. jūlija; bēgļi lēš, ka tie ir aptuveni katrs piektais. Bez pagaidu reģistrācijas centrā viņi baidās zaudēt iespēju oficiāli strādāt, likt bērnus skolā un saņemt medicīnisko palīdzību. Īpaši neaizsargāti ir bēgļi no Harkivas apgabala, kuriem nav ne oficiāla statusa, ne pastāvīgas reģistrācijas Krievijā.