Tunisijā vasaru piemeklē ūdens un elektrības trūkums, iedzīvotāji sašutuši
Tveices un tūrisma sezonas radīts spiediens uz Tunisijas infrastruktūru šovasar novedis pie ilgstošiem ūdens un elektrības pārtraukumiem visā valstī, izraisot cenu uzpūšanu, melno tirgu un aizvien pieaugošu neapmierinātību ar valdību.
Šī vasara Tunisijai bijusi īpaši smaga — temperatūrai tuvojoties 50 grādiem pēc Celsija, valsti skāra biežas ūdens un elektrības padeves pārtraukšanas, dažviet ilgākas par desmit stundām. Tikai septembra sākumā situācija sākusi mazināties — Lielveikalu tirdzniecības asociācijas vadītājs paziņoja, ka Tunisas galvaspilsētas reģionā lielveikalos dienā tiek izplatītas ap 2,3 miljoni pudeļu minerālūdens.
Spiedienu uz elektrotīklu radījusi gan pastiprināta gaisa kondicionieru izmantošana, gan lielais tūristu skaits vasarā. Elektrības trūkums savukārt ietekmējis arī ūdensapgādi, jo valsts ūdens uzņēmums izmanto elektriskos sūkņus. Rezultātā veikalu un piegādes punktu priekšā veidojušās garas rindas, bieži vien vēlu naktī, kad tiek piegādāts pudelēs pildītais ūdens, kas tiek normēts.
Cenu kāpums un melnais tirgus
Iedzīvotāji vairākos reģionos, tostarp Jemmalā, Ariānā un piekrastes pilsētā Šebā, stāsta par haosu piegāžu laikā un tirgotājiem, kas ūdeni slēpj, lai vēlāk pārdotu par divkāršu cenu. Valsts noteiktā cena par litru ūdens ir aptuveni 0,24 eiro, taču pludmalēs un krīzes apstākļos tas tiek pārdots pat divarpus reizes dārgāk, bieži nonākot no melnā tirgus.
Sekas ekonomikai un iedzīvotāju veselībai
Īpaši smagi cietuši mājputnu audzētāji Sfaksas reģionā, kur koncentrēta lielākā daļa valsts mājputnu ražošanas. Vienas fermas īpašnieks stāstīja, ka, neskatoties uz ģeneratoriem, zaudējis vairākus simtus vistu, bet kaimiņu saimniecība zaudējusi 12 000 putnu, kas nozīmē zaudējumus ap 65 000 eiro apmērā. Vairāki iedzīvotāji ziņo par nāves gadījumiem karstuma dēļ, tostarp cietumos.
Politiskā spriedze
Pieaugot sabiedrības dusmām, jūlijā un augustā notikuši protesti. Prezidents Kaiss Saieds paziņojumā runājis par "apzinātiem sabotāžas aktiem", ko veic "valsts ienaidnieki", taču arodbiedrības un valsts uzņēmumi norāda uz novecojušu infrastruktūru un gadiem aizkavētiem ieguldījumiem kā patieso krīzes cēloni. Daudzi iedzīvotāji pauž bažas, ka ilgstoša situācijas pasliktināšanās var novest pie masu protestiem, līdzīgiem 2011. gada notikumiem.
