Ūdeņraža koridors caur Latviju: kas zemju īpašniekiem jāzina par iecerēto cauruļvadu
Latviju varētu šķērsot līdz 280 kilometru garš ūdeņraža cauruļvada posms kā daļa no plānotā Ziemeļu-Baltijas koridora, taču projekts vēl ir agrīnā izpētes stadijā un pagaidām nenosaka nekādus ierobežojumus zemju īpašniekiem.
Eiropā tiek plānota jauna pārrobežu energoinfrastruktūra – apmēram 2500 kilometru garš ūdeņraža koridors, kas savienotu Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju. Latvijā šis cauruļvads varētu sniegties līdz 280 kilometriem un skart 10 pašvaldības. “Conexus Baltic Grid” pārstāvji Edgars Smiltāns un Jānis Eisaks skaidro, ka projekta mērķis ir samazināt reģiona atkarību no importētiem fosilajiem energoresursiem un veicināt jaunu rūpniecības nozaru attīstību valstī.
Vēl agrīnā stadijā
Lai gan gāzes pārvades operatori ar ideju strādā no 2022. gada, projekts joprojām atrodas priekšizpētes posmā. Pašlaik notiek tikai ietekmes uz vidi novērtēšana un sabiedriskā apspriešana, kas arī izraisījusi zemju īpašnieku satraukumu. Eksperti uzsver, ka noteiktais 100 metru platais izpētes koridors neuzliek nekādus būvniecības vai saimnieciskās darbības aizliegumus – tas ir vien instrumentāls risinājumu izvērtēšanai.
Blakus esošajam gāzes vadam
Plānots cauruļvadu būvēt līdzās jau esošajam dabasgāzes tīklam, lai skartu pēc iespējas mazāk jaunu īpašumu. Caurule ar 1200 milimetru diametru tiktu ierakta tranšejā vidēji divu metru dziļumā, izmantojot tādas pašas metodes kā gāzes vadu būvē. Virs tās varēs stādīt kartupeļus un graudaugus, bet kokus un jaunas būves – ne, lai gan precīzs aizsargjoslu regulējums ūdeņraža vadiem Latvijā pagaidām vēl nav izstrādāts.
Darba vietas un drošība
Projekts varētu radīt jaunas darba vietas un iespējas vietējiem uzņēmumiem piedalīties būvniecībā, taču konkrēti skaitļi tiks zināmi vēlāk. Drošības tehnoloģijas un uzraudzības principi būs līdzīgi dabasgāzes infrastruktūrai. Reāla būvniecība varētu sākties ne agrāk kā nākamajā desmitgadē. Likums paredz, ka energokomersanti var ierīkot infrastruktūru arī uz privātas zemes bez īpašnieka piekrišanas, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, taču parasti process notiek saskaņojot ar zemes īpašnieku.
