Ugunsgrēks Kijivas Pečerskas lavrā: autore par nakts šausmām un ukraiņu neatlaidību
Kijivas Pečerskas lavras Debesbraukšanas katedrālē naktī izcēlies postošs ugunsgrēks. Publicists Katerina Kaļitko rakstā salīdzina to ar 2019. gada Notrdamas ugunsgrēku un akcentē ukraiņu vēsturisko atmiņu un spītību.
Naktī uz 15. jūniju Kijivas Pečerskas lavras Debesbraukšanas katedrālē izcēlās spēcīgs ugunsgrēks. Publicists Katerina Kaļitko Ukrainas Pravdā publicētajā kolonnā apraksta notikumu kā "ļoti biedējošu nakti un briesmīgu ugunsgrēku" virs svētvietas. Autore norāda, ka šī pieredze ir unikāla un grūti izskaidrojama.
Kaļitko salīdzina ugunsgrēku ar 2019. gada Notrdamas katedrāles ugunsgrēku Francijā, kad visa pasaule juta sāpes par Eiropas kultūras mantojuma daļas zudumu. Tomēr viņa uzsver, ka šoreiz starptautiskā reakcija var būt vājāka, jo Ukrainas vēsture bieži tiek uztverta kā fragmentāra. Debesbraukšanas katedrāle jau vismaz divas reizes ir pazudusi un atdzimusi.
Autore arī atsaucas uz Svētās Sofijas katedrāli Kijivā, kas joprojām ir neskarta, bet tikpat neaizsargāta. Viņa norāda, ka templis ir ilglaicības liecība, kas pārsniedz individuālo mirstību. Šādos brīžos cilvēki kļūst samērojami ar savām svētvietām, izaugot gana lieli, lai sevī ietvertu gan garu atmiņu, gan gatavību atjaunot.
Kaļitko atzīmē, ka pēc Jeruzalemes tempļa iznīcināšanas romiešiem palika divi tūkstoši gadu ilga atmiņa par to — tas pārgāja citā agregātstāvoklī: individuālā un mantotā atmiņā, grāmatās un tradīcijās. Šajā kontekstā viņa raksta par ukraiņu raksturīgo neatlaidību ("vpertist"), kas izaug no kopīgās atmiņas un dusmām, prasot taisnīgumu. Autore secina, ka šī savstarpējā atmiņa un vēlme pēc taisnības mainīs nākotni.
Kolonna atspoguļo vienīgi autora viedokli.
