Ukraina atsāk uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, neraugoties uz ASV spiedienu
Ukrainas bezpilota lidaparāti svētdien aizdedzinājuši Kstovo naftas pārstrādes rūpnīcu Krievijā, un uzbrukumi naftas objektiem atsākušies, kaut ASV prezidents Donalds Tramps gribējis tos apturēt. Tikmēr Oļeškos beidzas sešu dienu vietējais pamiers.
Ukraina ir atsākusi dronu uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, neņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa spiedienu pirms ASV starpposma vēlēšanām. Krievijas valsts mediji svētdien ziņoja, ka Ukrainas tālās darbības droni naktī aizdedzinājuši Kstovo rūpnīcu Ņižņijnovgorodas apgabalā; neilgi pirms tam smagi uzbrukts citai lielai rūpnīcai Samāras apgabalā, kas pieder valsts energoholdingam Rosņeft. Karš ar Krieviju turpinās, un naftas objektu apšaude ietekmē gan Krievijas kara ekonomiku, gan attiecības starp Kijivu un Vašingtonu.
Strīds ar Vašingtonu
Laikraksts Wall Street Journal bija vēstījis, ka Ukraina pakļāvusies Baltā nama spiedienam un pārtrauks bombardēt Krievijas enerģētikas infrastruktūru. Ukrainas amatpersonas laikrakstam Kyiv Independent norādīja, ka nekad nav piekritušas Trampa znota Džereda Kušnera prasībai uz 30 dienām apturēt uzbrukumus rūpnīcām. Kremļa amatpersonas sacīja, ka uzbrukumi atsākušies piektdien un ka Kijiva ASV vēlmes “vienkārši ignorē”. Tramps vaino Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pasaules degvielas cenu kāpumā un pagājušajā mēnesī atcēlis ASV sankcijas Krievijas dīzeļdegvielai.
Zelenskis uzbrukumus rūpnīcām publiski nav apstiprinājis. Viņš teica, ka armija trāpījusi Rostovas apgabala aizsardzības uzņēmumam, kas ražo raķetes, un iznīcināta Pancir pretgaisa sistēma, – tā esot daļa no Ukrainas “tālās darbības sankcijām”.
Krievijas triecieni un frontes situācija
Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainai jāatbild uz Maskavas kampaņu pret pilsētu enerģētikas objektiem. Naktī Krievija uzbrukusi četriem Ukrainas apgabaliem, un simtiem tūkstošu mājsaimniecību palikušas bez elektrības. Kijivā pēc kritiski svarīgas termoelektrostacijas bojājumiem strāvas atslēgumi svētdien ilguši astoņas līdz desmit stundas. Pēc Zelenska teiktā, Krievijas zaudējumi oktobrī bijuši 54 400 nogalināto un ievainoto – lielākais mēneša rādītājs kopš pilna mēroga kara sākuma, bet Ukraina atguvusi 96,2 kvadrātkilometrus teritorijas, par 10,4 vairāk, nekā ieņēmusi Krievija.
Oļešku pamiers un sarunas
Svētdien beidzas sešu dienu vietējais pamiers okupētajā Oļešku pilsētā, ko starpniecībā panāca ASV pirmā lēdija Melānija Trampa. Simtiem iedzīvotāju nedēļas nnogalē atkal tikušies ar tuviniekiem, un abas puses evakuāciju atzinušas par sekmīgu. Ukrainas novērotāji uzskata, ka Krievijas armija pamieru izmantojusi pozīciju nostiprināšanai un karavīru nomaiņai, un gaida jaunu uzbrukumu. Pāvests cer, ka sadarbība pamiera īstenošanā veicinās dialogu. Šomēnes iespējamas Krievijas, Ukrainas un ASV trīspusējas sarunas, un Kremlis norāda, ka Putins gatavs runāt ar Zelenski pa telefonu bez Eiropas līderu līdzdalības. Plašāks izrāviens maz ticams, jo Maskava joprojām pieprasa visu Doņeckas apgabalu un papildu teritorijas Hersonas un Zaporižjas apgabalos.
