Ukrainā izvietotie Lielbritānijas un Eiropas miera uzturētāji drīkstētu atbildēt uz Krievijas uzbrukumiem
Rietumu amatpersonas norāda, ka Lielbritānijas un Francijas vadītie spēki Ukrainā pēc pamiera drīkstētu šaut pretī uzbrukuma gadījumā. Spēki nebūtu atkarīgi no ASV sistēmām, tostarp Starlink, un gandrīz pilnībā sastāvētu no eiropiešiem.
Britu karavīri un viņu Eiropas sabiedrotie, kas pēc pamiera iespējami tiktu izvietoti Ukrainā kā miera uzturētāji, drīkstētu atbildēt uz uzbrukumiem no Krievijas puses. To pavēstīja rietumu amatpersonas. Lielbritānijas un Francijas vadītais stabilizācijas spēku kontingents būtu gandrīz tikai eiropiešu, un tas nebalstītos uz ASV sistēmām vai tehnoloģijām, piemēram, Īlona Maska uzņēmuma Starlink satelītsakariem. Jautājums ir aktuāls, jo Krievijas karš pret Ukrainu turpinās un miera sarunas virzās lēni.
“Mēs, protams, aizsargāsim savus spēkus pret jebkādu agresiju,” sacīja kāda amatpersona, kas pazīst plānus, vienlaikus uzsverot, ka rīcība būtu “aizsardzības rakstura”.
Mācības Polijā
Detaļas kļuvušas zināmas, kad Lielbritānija un Francija izziņoja mācības Koalicja, kas šomēnes notiks Polijā. Tās ir 11 valstu mēģinājums parādīt, kā Eiropas armijas varētu ātri izvietoties Ukrainā, ja karš beigtos. Piedalīsies 2800 karavīru, jūrnieku un aviatoru: Francija sūtīs 1500 karavīru no 1. divīzijas, Lielbritānija – 300 no 7. vieglās mehanizētās brigādes. Dalībnieces ir arī Polija, Vācija, Beļģija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, Spānija, Zviedrija un Turcija.
Spēku komandieris ģenerālleitnants Toms Beitmens teica, ka valstis ir apņēmušās nodrošināt “stingras un saistošas drošības garantijas Ukrainai” pēc karadarbības izbeigšanas. Viņš uzsvēra, ka spēki ir “ārpus NATO” un Ukrainā gaidāms niecīgs ASV atbalsts vai tā vispār nebūtu. Uz jautājumu par Starlink amatpersona atbildēja, ka atkarības no ASV sistēmām nav. Oktobrī ASV aptuveni 10 dienas ierobežoja Ukrainas piekļuvi Starlink militārajam variantam Starshield, ietekmējot vidēja darbības rādiusa dronu misijas.
Uzdevumi un riski
Viens no galvenajiem mērķiem būtu palīdzēt “atjaunot un stiprināt” Ukrainas armiju, izvietojoties tālu no frontes līnijas. Noteikumi tomēr ļautu aizsargāties pret Krievijas droniem, tāpēc rodas jautājums, kā reaģētu Maskava. Iecerēts arī ar iznīcinātāju patruļām palīdzēt atjaunot Ukrainas komerciālo lidostu darbību, bet Turcijas vadītā operācija paredz izminēt Melno jūru graudu eksportam.
ASV prezidents Donalds Tramps ir norādījis, ka nesūtītu amerikāņu spēkus uz Ukrainu, pat ja tiktu panākts ilgstošs pamiers. Šoruden notikušās miera pūles devušas niecīgu progresu, taču vēlāk šomēnes plānotas trīspusējas sarunas ASV vadībā.
