Ukraina līdz gada beigām cer noslēgt 'drone līgumus' ar septiņām NATO valstīm

Ukrainas Drošības padomes sekretāra vietnieks Davids Aļojans paziņojis, ka valsts cer līdz gada beigām noslēgt būtiskus aizsardzības līgumus ar vismaz septiņām NATO valstīm. Šie līgumi, lai arī tiek dēvēti par "drone līgumiem", patiesībā aptver daudz plašāku jomu – tie ietver ne tikai bezpilota lidaparātus, bet arī pieredzes, zināšanu un sistēmu komponentu apmaiņu.

Pēdējos mēnešos Ukraina jau parakstījusi līgumus ar sešām valstīm: trīs Persijas līča valstīm – Saūda Arābiju, AAE un Kataru, kā arī Azerbaidžānu, Latviju un Lietuvu. Interese no Persijas līča valstīm radās pēc tam, kad tās kļuva par Irānas Shahed bezpilota lidaparātu uzbrukumu mērķiem pavasarī sākušā ASV-Izraēlas kara laikā pret Irānu. Šīs pašas lidmašīnas jau četrus gadus nepārtraukti uzbrūk Ukrainas pilsētām.

Aļojans skaidroja, ka Ukraina vispirms veic ekspertu novērtējumu un sniedz partnervalstīm ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem. Partneri pēc tam var izlemt, vai pasūtīt Ukrainas ražojumus, ja būs pieejamas ražošanas jaudas, vai arī iegādāties tos citur. Piegādes pašu dronu vēl nav daļa no līgumiem, jo Ukrainas rūpniecība ir pakļauta stingrai kontrolei un koncentrējas uz valsts aizsardzības vajadzībām.

Īpaša uzmanība tagad tiks pievērsta NATO partneriem, īpaši tiem, kas atrodas tuvāk Krievijai vai Ukrainai. Latvijā pēc incidenta ar Ukrainas dronu, kas novirzījās no kursa un sabojāja naftas glabātuvi, valdība maijā krita, taču drīz pēc tam Latvija parakstīja līgumu ar Ukrainu un paziņoja par kopīgu dronu ražotni. Lietuva, kurā līdzīgs incidents izraisīja gaisa trauksmi, arī noslēdza vienošanos.

NATO vēstniece Aļona Getmančuka atzīmēja, ka kopš viņas iecelšanas amatā pagājušajā vasarā ievērojami mainījusies alianses dalībvalstu attieksme – tagad daudzi paši sāk sarunas, uzsverot Ukrainas potenciālu kā drošības nodrošinātāju. Paralēli notiek diskusijas par Eiropas Patria sistēmas analogu, kas spētu aizsargāt pret Krievijas ballistiskajām raķetēm.