Ukraina: no gūsta atbrīvotie civiliedzīvotāji paliek bez mājokļa un aprūpes

Kopš 2014. gada tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju izcietuši ieslodzījumu okupētajās teritorijās par pretošanos okupācijas režīmam vai sadarbību ar Ukrainas dienestiem. Likumā viņus dēvē par personām, kas zaudējušas personisko brīvību bruņotās agresijas dēļ, taču ikdienā tos sauc par civilajiem gūstekņiem.

Pēc apmaiņas atbrīvotie parasti 21 dienu pavada reģionālajās slimnīcās Kijevā, Černigivā vai Sumu apgabalā, tomēr tur veic tikai diagnostiku, nevis pilnvērtīgu rehabilitāciju. Īpaši smaga problēma ir zobārstniecība — gandrīz visi bijušie gūstekņi cietumā zaudējuši zobus spīdzināšanas vai apstākļu dēļ, taču valsts nepiedāvā bezmaksas protezēšanas programmas, un izmaksas sedz labdarības organizācijas vai paši cietušie.

Pilsoniskās organizācijas "Civis Fortis" dibinātāja Ludmila Jankina stāsta, ka cilvēkiem, kuri no krievu cietuma izbēguši paši, bez dokumentiem jāceļo caur trešajām valstīm, un pēc atgriešanās viņiem "ar rokām jāpierāda", ka bijuši gūstā, jo bieži trūkst pierādījumu.

Lielākā daļa civilo gūstekņu ir no okupētajām teritorijām, kur viņu mājas ir sagrautas vai nesasniedzamas. Valsts vienreizējais pabalsts — 100 tūkstoši grivnu plus tikpat par katru gūstā pavadīto gadu — nesedz ilgstošas dzīvošanas izmaksas, un mājokļu vaučeru ideja, ko pagājušajā gadā virzīja prezidenta administrācijas vadītājas vietniece Irina Vereščuka, joprojām nav īstenota.

Cilvēktiesību aizstāvju organizācijas vadītājs Igors Koteļaņecs norāda, ka 2025. gadā 81% pieteikumu komisijā, kas nosaka gūsta faktu, saņēmuši atteikumu, jo valsts pieprasa foto vai video pierādījumus, kādus okupanti principā neizsniedz. Viņaprāt, gandrīz 80% atbrīvoto izgājuši no cietuma paši, bez oficiālas apmaiņas, un tieši šai grupai palīdzība ir vissarežģītāk pieejama.

Komisijas locekle Tetjana Katričenko skaidro, ka likums par civilo gūstekņu aizsardzību pieņemts pirms pilna mēroga iebrukuma un neaptver masveida aizturēšanas gadījumus pēc 2022. gada 24. februāra.

Lai risinātu problēmu, tiesībsargi ierosina izveidot Nacionālo aģentūru civilo gūstekņu jautājumos, kas veidotu vienotu reģistru, pārņemtu komisijas darbu un koordinētu medicīnisko un psiholoģisko rehabilitāciju, piesaistot arī starptautisko līdzfinansējumu.