Ukraina noraida Krievijas paziņojumus par jauniem teritoriāliem ieguvumiem: tā esot ilūzija
Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvis noliedza Krievijas apgalvojumus par vairāk nekā 1800 kvadrātkilometru ieņemšanu kopš septembra sākuma. Kijiva uzskata, ka Ukrainas spēki šoruden atbrīvojuši vairāk teritorijas nekā pretinieks ieņēmis.

Ukraina sestdien noraidīja Krievijas paziņojumu, ka kopš septembra sākuma Krievijas karaspēks karā Ukrainā esot ieņēmis vairāk nekā 1800 kvadrātkilometru un gandrīz 100 apdzīvoto vietu, tostarp Donetskas apgabala pilsētu Dobropiļju. Šie apgalvojumi ir svarīgi, jo tie raksturo, kā abas puses atspoguļo situāciju frontē, kur virzība šogad palēninājusies.
Piektdien Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valerijs Gerasimovs prezidentam Vladimiram Putinam ziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši 92 Ukrainas apdzīvotās vietas un guvuši ievērojamus teritoriālos panākumus kopš pagājušā mēneša.
Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvis Andrijs Kovaļovs šos apgalvojumus noraidīja paziņojumā, kas izsūtīts pa e-pastu. Pēc viņa teiktā, Ukrainas Aizsardzības spēki ar aktīvām darbībām kopš rudens sākuma esot atbrīvojuši vairāk teritorijas, nekā pretinieks spējis ieņemt. Kovaļovs arī norādīja, ka Krievijas militārā vadība veido ilūziju par lielām uzvarām savai politiskajai vadībai un iekšzemes auditorijai.
Cīņas par Slovjansku un Kramatorsku
Krievijas virzība frontē šogad ir palēninājusies. Tomēr tās spēki turpina spiest uz tā dēvētā “cietokšņu loka” pilsētām Slovjansku un Kramatorsku. To ieņemšana Krieviju pietuvinātu mērķim pilnībā pārņemt Donetskas apgabalu.
Kovaļovs noraidīja arī Gerasimova apgalvojumus, ka Krievijas karavīri sasnieguši Kramatorskas nomales un virzās Slovjanskas piepilsētās. Viņš uzsvēra, ka Dobropiļja, kas atrodas uz dienvidrietumiem no abām pilsētām, joprojām ir Ukrainas kontrolē, neraugoties uz Krievijas nepārtrauktajiem uzbrukumiem.
Aģentūra Reuters nevarēja neatkarīgi pārbaudīt kaujaslauka apgalvojumus.
Gaisa uzbrukumi pastiprinās
Tā kā daudzviet frontes līnijas lielā mērā ir statiskas, abas puses pēdējos mēnešos ir pastiprinājušas gaisa uzbrukumus. Krievija vasarā un agrā rudenī izšāvusi simtiem ballistisko raķešu, un plaši tiek gaidīts, ka ziemā tā mērķēs uz kritisko infrastruktūru, tostarp apkures un elektroapgādes objektiem. Ukrainai raķešu arsenāls ir ievērojami mazāks, taču tā veikusi simtiem tāldarbības dronu uzbrukumu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kuģiem un komerciāliem objektiem.
/nginx/o/2026/07/22/17798827t1h3dcb.jpg)
