Ukraina triec Krimas infrastruktūru; Putins atzīst 'milzīgu' bezpilota lidaparātu plūsmu
Ukraina iznīcināja dzelzceļa tiltu, spēkstaciju un citus mērķus Krimā, izraisot ierobežojumus. Putins komentēja triecienus, kamēr Krievijas amatpersonas apsvēra dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu un pasākumu atcelšanu.
Ukrainas specvienības paziņoja, ka iznīcinājušas dzelzceļa tiltu pār Ziemeļkrimas kanālu pie Rozdoļnes ciema – galveno loģistikas maršrutu Krievijas spēku apgādei Ukrainas dienvidos. Otrs trieciens tika veikts pret tilta remonta aprīkojumu. Sevastopoles okupācijas gubernators Mihails Razvožajevs ieviesa pagaidu pasākumus: sabiedriskais transports slēgts no plkst. 22, lielie veikali un kafejnīcas no plkst. 20, ielu apgaismojums aptumšots. Degvielas uzpildes stacijām aizliegts pārdot degvielu nevalstiskajiem lietotājiem, bet nakts braucieni ar mopēdiem un motocikliem aizliegti jau iepriekš. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka bezpilota lidaparāti trāpījuši naftas krātuvē pie Kerčas termoelektrostacijas, elektriskajā apakšstacijā rietumos un sašķidrinātās dabasgāzes sadales stacijā Simferopolē. Daļa Krimas palika bez elektrības. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi komentēja Ukrainas triecienus, sakot, ka bezpilota lidaparāti nāk 'milzīgā plūsmā' un to mērķis ir destabilizēt sabiedrību, traucējot enerģijas piegādes un tūrismu. Viņš apsūdzēja Rietumus darbā Kijevas labā un aicināja valdību veikt papildu pasākumus, lai kompensētu triecienu sekas. Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks paziņoja, ka amatpersonas apsver dīzeļdegvielas eksporta apturēšanu, papildus jau esošajiem aizliegumiem reaktīvo degvielu un benzīnu. Naftas pārstrādes rūpnīcu plānveida apkope ir atlikta. Krimas sporta ministrija atcēla visus sporta pasākumus un bērnu treniņus līdz 1. septembrim, bet vasaras nometnes pārtraukušas uzņemt bērnus. Diplomātijas frontē Maskava sūdzas, ka ASV nav izpildījusi 'saprašanos', kas panākta starp Putinu un Donaldu Trampu samitā Aļaskā pagājušajā augustā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ierosināja, ka samits varētu būt bijis ASV 'triks, lai iegūtu laiku Kijevas režīma pārbruņošanai'. Viņa vietnieks Sergejs Rjabkovs apsūdzēja Vašingtonu atkāpšanos no 'pamatizpratnēm'. Putins sacīja, ka Krievija sāktu sarunas, ja tās balstītos uz Ankoridžas diskusijām un Stambulas vienošanos – maksimālistiskajām Krievijas prasībām par Ukrainas kapitulāciju. Starptautiskās krīžu grupas analītiķis Oļegs Ignatovs norādīja, ka Krievija vēlas, lai ASV atsāk diplomātiju, lai palīdzētu beigt karu ar saviem noteikumiem, bet pašlaik 'nav strukturēta diplomātiskā procesa, nav vienošanās, nav nekā'. Tikmēr Krievijas triecieni otrdien nogalināja deviņus cilvēkus visā Ukrainā. Krivijrihā – Zelenska dzimtajā pilsētā – gāja bojā divi vīrieši 25 un 34 gadu vecumā un 54 gadus veca sieviete; vēl trīs gāja bojā atsevišķos uzbrukumos Dņipropetrovskas apgabalā. Odesas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos gāja bojā pa vienam cilvēkam. Volodimirs Zelenskis izlaidīs augsta līmeņa konferenci par Ukrainas pēckara atjaunošanu saasinātu attiecību dēļ ar Poliju pēc tam, kad viņš nosauca militāru vienību par godu tai, kas Otrā pasaules kara laikā nogalināja desmitiem tūkstošu poļu. ES brīdināja, ka no attiecību pasliktināšanās starp kaimiņiem gūs labumu tikai Krievija, 'agresors Ukrainā'.
