Ukraina triecienus vērš pret Krievijas kosmosa sakaru centriem, apgrūtinot armijas vadību
Ukraina ar dronu un raķešu triecieniem sistemātiski uzbrūk Krievijas kosmosa sakaru centriem, tādējādi traucējot GLONASS navigācijas kalibrēšanu un armijas komunikāciju. Pilnībā paralizēt Krievijas kosmosa programmu tas gan neļauj, jo Maskavai ir dublējošas sistēmas un rezerves daļas ārvalstīs.
Ukrainas bruņotie spēki jau vairākus mēnešus mērķtiecīgi triecas pa Krievijas kosmosa sakaru infrastruktūru — objektiem, kas tradicionāli tika uzskatīti par nesasniedzamiem, jo atrodas dziļi aiz frontes līnijas un ir aizsargāti ar daudzslāņu pretgaisa aizsardzību.
Kā darbojas sakaru centri
Kosmosa sakaru centri vada satelītus, uztur sakarus ar tiem, koriģē orbītas un kalibrē navigācijas satelītus, tostarp GLONASS sistēmu. Krievija šo padomju laika mantoto infrastruktūru izmanto gan civilām, gan militārām vajadzībām, tostarp kodolspēku triādes vadībai. Ekspertu skaidrojumā civilo staciju pārveide militārām vajadzībām esot vienkārša — pietiek nomainīt elektroniku, tāpēc arī civilie objekti kļuvuši par leģitīmiem mērķiem.
Triecienu vēsture un sekas
Pirmais apstiprinātais trieciens notika 2023. gada decembrī, kad Storm Shadow raķetes trāpīja dziļā kosmosa sakaru centrā Krimā. Sekoja triecieni ar ATACMS raķetēm pie Aluštas, bet 2026. gada jūnijā Ukraina ar droniem paplašināja kampaņu, skarot Dubnas centru, Vladimira staciju un citus objektus.
Speciālisti norāda — sakaru mezgla iznīcināšana nenozīmē tūlītēju satelītu zudumu, jo mūsdienu spēkrati var darboties autonomi. Tomēr triecieni piespiež Krieviju pārvirzīt sakarus caur rezerves objektiem, kas palēnina pavēļu apriti, un vairāku nedēļu laikā var pasliktināt GLONASS precizitāti. Tas gan pilnībā neapžilbina vadāmo munīciju, jo tā izmanto arī GPS, BeiDou vai inerciālo navigāciju.
Krievijas rezerves iespējas
Krievijai ir vairāki drošības slāņi — uztveršanas stacijas Sibīrijā, Tālajos Austrumos un ārvalstīs, kā arī mobilās vadības sistēmas uz transportlīdzekļiem. Tomēr bojātās infrastruktūras atjaunošana ir dārga un lēna, jo antenu rotācijas mehānismi vairs netiek masveidā ražoti. Vienīgā reālā iespēja ātri stiprināt kosmosa programmu ir sadarbība ar Ķīnu, taču tā nav bez maksas un rada atkarību no ārvalstu partnera.
Ukraina turpina mērķēt arī uz palaišanas laukumiem, piemēram, Plesecka kosmodromu, tādējādi liekot Krievijai novirzīt vairāk pretgaisa aizsardzības resursu attālu objektu apsardzībai un tērēt papildu līdzekļus atjaunošanai.
/nginx/o/2025/08/08/17061344t1hba42.jpg)
