sestdiena, 2026. gada 18. jūlijs
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

UkrainaPublicēts: 2026. gada 18. jūlijs 05:37

Ukrainā turpinās protesti pēc Fedorova atlaišanas; Zelenskis mēģina labot attiecības ar Poliju

Tūkstošiem ukraiņu jau otro dienu protestē pret aizsardzības ministra Mihaila Fedorova atlaišanu, kamēr Zelenskis cenšas novērst nesaskaņas ar Poliju un Krievija turpina uzbrukumus ostām.

Foto: Guardian Ukraina

Otro dienu pēc kārtas tūkstošiem ukraiņu izgājuši ielās, protestējot pret populārā un inovatīvā aizsardzības ministra Mihaila Fedorova pēkšņo atcelšanu. Fedorovs bija konfliktējis ar tradicionālāko armijas štāba priekšnieku Oleksandru Sirski. Vairāki tūkstoši cilvēku pulcējās pie prezidenta biroja pēc tam, kad Fedorovs netika atkārtoti iecelts pārsteiguma valdības pārkārtojumā. Prezidents Volodimirs Zelenskis aizstāvēja savu lēmumu, sakot, ka viņš bija spiests "izvēlēties starp pusēm, lai gan patiesībā visvairāk vēlos vienotību". Šis solis, kas tika sperts brīdī, kad Kijiva šķita gūstam zināmas priekšrocības karā ar Krieviju, atklājis satraucošu trūkumu prezidenta vadībā un pārsteidzis Eiropas amatpersonas. Kā raksta The Guardian, Fedorovs bija veiksmīgi izmantojis dronu un raķešu tehnoloģijas, un konflikts starp viņu un Sirski bija neizbēgams – starp veco skolu ģenerāli, kas mikropārvalda nogurdinošu pozīciju karu, un Fedorova tehnoloģiski improvizēto pieeju, kas pēdējos mēnešos sāka nest rezultātus.

Tikmēr Zelenskis piektdien sāka soļus, lai labotu plaisu ar galveno sabiedroto Poliju par viņa lēmumu maijā nosaukt Ukrainas armijas vienību par godu Otrā pasaules kara cīnītājiem, kas nogalināja poļus. Zelenskis solīja paplašināt izmeklēšanu par Ukrainas nemiernieku armijas (UPA) veiktajām slepkavībām un atvērt izlūkošanas datnes. Viņš paziņoja, ka uzlabotas attiecības ir kritiskas, ņemot vērā Polijas palīdzību Ukrainai pret Krieviju. Polijas premjerministrs Donalds Tusks rakstīja platformā X, ka Polija ir "gatava nopietnam un draudzīgam dialogam par jautājumiem, kas mūs vieno un šķir".

Krievijā varasiestādes vērsās pret disidentiem, aizturot blogeri, kurš kritizēja prezidentu Vladimiru Putinu un karu Ukrainā, kā arī sodot ar naudas sodu pretkara politiķi – tas ir brīdinājums Kremļa kritiķiem pirms septembra parlamenta vēlēšanām. Prezidents un valdošā partija "Vienotā Krievija" ir spiedienā ekonomikas palēnināšanās un degvielas deficīta dēļ, ko izraisījuši Ukrainas uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām. Blogeris Iļja Remeslo tika aizturēts piektdien, pamatojoties uz aizdomām par nepatiesas informācijas izplatīšanu par Krievijas armiju. Boriss Nadeždins, politiķis, kurš mēģināja kandidēt pret Putinu 2024. gada prezidenta vēlēšanās ar pretkara programmu, tika sodīts ar 1000 rubļu naudas sodu par "ekstrēmistisku simbolu" demonstrēšanu.

Krievija turpināja uzbrukumus Melnajā jūrā, piektdien trāpot divām Ukrainas ostas pilsētām, nogalinot trīs cilvēkus, paziņoja Ukrainas amatpersonas. Krievijas drons uzbruka ostas infrastruktūrai Mikolajivā, sabojājot trīs civilos ārvalstu karogus kuģus, nogalinot divus ukraiņus uz ārvalstu kuģa. Vēl viens cilvēks tika nogalināts uzbrukumā Odesā, Ukrainas lielākajā jūras ostā. Vēlāks Krievijas trieciens trāpīja uz Marshall Salas karoga kuģim vienā no Odesas reģiona ostām, aizdedzinot kuģi un ievainojot četrus no 17 apkalpes locekļiem. Triecieni izraisījuši daļēju graudu sūtījumu apturēšanu un gandrīz pilnīgu graudu iepirkumu pārtraukšanu ostu terminālos, norāda tirgotāji un analītiķi.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā