otrdiena, 2026. gada 3. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

UkrainaPublicēts: 2026. gada 3. novembris 19:12

Ukraina un Krievija karu pārnes pazemē: cīņas notiek gāzes vados netālu no Kupjanskas

Ukrainas armija oktobrī sāka operāciju «Veless» un cīnās neizmantotos pazemes gāzes vados ap Kupjansku Ukrainas austrumos. Eksperti skaidro, ka tuneļi sniedz aizsardzību pret droniem, taču plašā mērogā tos izmantot nav iespējams.

Foto: France 24

Ukrainas austrumos, ap Kupjanskas pilsētu, karš ir sasniedzis jaunu līmeni: kaujas notiek zem zemes, neizmantotos gāzes vados un tuneļos. Par to ziņoja laikraksts The New York Times oktobra beigās. Šāda taktika kļūst aktuāla tāpēc, ka kaujaslauku piesātina droni, kas atklātā apvidū apdraud kājniekus abās pusēs. Karš Ukrainā ilgst jau četrus gadus.

Operācija «Veless»

Kijiva oktobrī sāka operāciju «Veless». Prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā to nosauca par «lielu panākumu». Īpaši sagatavoti Ukrainas karavīri pa gāzes vadu, kura diametrs ir tikai 1,2 metri, virzījās 15 kilometrus, lai nodrošinātu tuneļa ieeju. Vads šķērso Oskilas upi un ved uz Kupjansku, ko Krievijas spēki cenšas ieņemt. Pēc Zelenska teiktā, kauju laikā iznīcināti ap simts Krievijas karavīru un sagūstīti vairāk nekā 30.

Krievijas pieredze

Glasgovas Universitātes eksperts Huseins Alijevs norāda, ka tā ir taktika, ko pirmā sāka lietot Krievija, un Ukraina to izmanto pirmo reizi. ITSS Verona pētnieks Vils Kingstons-Kokss atgādina Avdijivkas piemēru 2024. gada janvārī, kad Krievijas karavīri sasniedza Ukrainas nocietinājumu aizmuguri, acīmredzot pa drenāžas kanālu. Krievija šo paņēmienu izmantojusi arī Kurskā un Kupjanskas apkārtnē. 2025. gada septembrī neatkarīgais medijs iStories vēstīja, ka Maskava krāj munīciju un krājumus, lai pa šo gāzes vadu sāktu plašāku uzbrukumu.

Somijas Starptautisko lietu institūta pētnieks Rihors Ņižņikavs skaidro, ka šādus tīklus var izmantot, pateicoties padomju laika gāzes vadiem, kas ved arī Harkivas, Luhanskas, Doneckas un daļā Zaporižjas apgabala. Austrijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas analītiķis Gustavs Gresels piebilst, ka pilsētās šādu lomu var pildīt kanalizācijas sistēmas.

Aizsardzība pret droniem, bet ierobežotas iespējas

Gresels norāda, ka radiovadāmie droni tuneļa ieejā zaudē signālu, bet šķiedroptikas dronu kabelis bieži aizķeras stūros. Ņižņikavs uzsver, ka tuneļu kauja ir tikai atbalsta pasākums, jo daudzviet frontē šādas infrastruktūras nav. Kingstons-Kokss papildina, ka šaurs vads nespēj nodrošināt lielāku spēku, taču var palīdzēt «pārraut vietējo strupceļu».

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā