Ukrainai gada budžetā trūkst 23 miljardu eiro aizsardzības finansējumam
Kamēr Kijivā tikās Rietumu līderi, lai atzīmētu Ukrainas Neatkarības dienu, Zelenskis atklāja 23 miljardu eiro finansējuma robu aizsardzības budžetā šogad. Naudas trūkums radies, jo Ungārija aizkavēja ES 90 miljardu eiro aizdevumu, kamēr Ukraina jau bija iztērējusi otrajam pusgadam paredzētos līdzekļus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien paziņoja, ka valsts aizsardzības budžetā šogad izveidojies 23 miljardu eiro iztrūkums. Tas kļuva zināms brīdī, kad Kijivā uz tā dēvētās "gribīgo koalīcijas" sanāksmi bija pulcējušies vairāki Rietumu valstu vadītāji, lai atzīmētu Ukrainas Neatkarības dienu un apliecinātu turpmāku atbalstu.
Zelenskis norādīja, ka nauda nepieciešama ne tikai ieročiem un pretgaisa aizsardzībai, bet arī karavīru algām, kritušo karavīru ģimeņu atbalstam un piegāžu nodrošināšanai 2027. gada sākumam. "Mēs nelūdzam jūs cīnīties mūsu vietā. Dodiet Ukrainai visu, lai apturētu šo karu, apturētu to ātrāk, nekā Putins var sākt nākamo," pirmdien teica Zelenskis.
Kāpēc radies iztrūkums
Finansējuma robs radās pēc tam, kad aizsardzības ministrija gada sākumā izlietoja līdzekļus, kas sākotnēji bija paredzēti gada otrajai pusei, tostarp šķiedru optikas droniem, tāldarbības droniem un pārtvērējiem. Vienlaikus Ungārija kavēja ES 90 miljardu eiro aizdevuma virzību, no kura Eiropa šogad jau solījusi 30 miljardus eiro.
Pēc Zelenska teiktā, Ukrainai vajadzīgi aptuveni 6,8–8,5 miljardi eiro, lai nodrošinātu "normālu sākumu" nākamajam gadam, un vēl aptuveni 17 miljardi eiro karavīru algām un citiem izdevumiem.
ES sniedz daļēju atvieglojumu
Eiropas Komisija pirmdien apstiprināja 6,1 miljardu eiro jaunam aizsardzības iepirkumam Ukrainai — līdzekļus pretgaisa raķetēm, munīcijai un radariem. Tomēr šis apjoms nesedz kopējo vajadzību. Zelenskis strādā ar Franciju un Vāciju, lai panāktu ES otrās finansējuma daļas priekšlaicīgu izmaksu.
Sanāksmē klātienē piedalījās Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bernhems, Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Košta, Luksemburgas premjers Liks Frīdens, Moldovas prezidente Maja Sandu, Igaunijas prezidents Alars Kariss, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un citi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līderi, bet Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Merics pievienojās attālināti.
Zelenskis arī atzina, ka Ukrainas parlaments kavē 24 ar Rietumu finansējumu saistītu reformu likumprojektu virzību, kas apgrūtina papildu palīdzības saņemšanu.
