Ukrainas Aizsardzības rūpniecība cieš no haotiskas pārvaldības un īstermiņa plānošanas
Ukrainā trūkst vienotas ilgtermiņa politikas aizsardzības rūpniecības jomā, kas noved pie neefektīvas resursu izmantošanas un kavē privātā sektora attīstību.
Lai gan valdība nesen apstiprināja kontrolēta ieroču eksporta mehānismu, dziļākā problēma ir haotiskā valsts pārvalde aizsardzības jomā un ilgtermiņa plānošanas trūkums. Ukrainas Aizsardzības rūpniecības komplekss (OPK) cieš no sadrumstalotas pārvaldības, kurā galvenie dalībnieki darbojas bez skaidras atbildības sadales.
Pēc Likvidētās Stratēģisko nozaru ministrijas funkciju nodošanas Aizsardzības ministrijai (2025. gadā) cerētā uzlabojuma vietā radās vēl lielāka neskaidrība. Aizsardzības ministrija galvenokārt koncentrējas uz īstermiņa iepirkumiem ar viena gada plānošanas horizontu, kas neļauj ražotājiem izstrādāt piecu gadu stratēģijas. Ekonomikas ministrijai ir otršķirīga loma, lai gan bruņojuma ražošana būtībā ir ekonomiska darbība. Drošības un aizsardzības padome (RNBO) pašlaik pievēršas galvenokārt eksporta regulēšanai un Drone Deals līgumiem, bet tai trūkst pilnīgas koordinācijas ar citām struktūrām, piemēram, Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajām vienībām.
Parlaments un prezidents ir iesaistīti, taču to ieguldījums ir fragmentārs, bez stratēģiska ietvara. Autore aicina izstrādāt vienotu militāri tehnisko politiku (VTP) piecu gadu termiņam, kas definētu prioritātes, nodrošinātu resursus un saskaņotu starptautisko sadarbību. Bez šādas politikas Ukrainas sapņi par militāro tehnoloģiju kā ekonomikas pamatu paliks nerealizēti, jo ražotāji var pārcelt ražošanu uz ārzemēm, radīt kadru aizplūšanu un zaudēt investīcijas.
Autore uzsver, ka privātais sektors ir gatavs iesaistīties, taču valstij ir jāuzņemas vadošā loma skaidras un ilgtspējīgas politikas izveidē.
