Ukrainas ballistiskās raķetes var piespiest Krieviju izvēlēties starp gaisa aizsardzību un sauszemes triecieniem
Krievija patlaban savas S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmas izmanto sauszemes mērķu apšaudei, taču Ukrainas jaunās ballistiskās raķetes var likt mainīt prioritātes.
Krievija savas S-400 pretgaisa aizsardzības sistēmas izmanto virsmas trieciena režīmā, vēsta Euromaidan Press. Tas nozīmē, ka sistēmas, kas sākotnēji radītas gaisa mērķu pārtveršanai, tagad tiek vērstas pret sauszemes objektiem.
Tomēr šāda taktika var kļūt neilgtspējīga, tiklīdz Ukraina sāks izmantot savas ballistiskās raķetes. Ja Ukrainas ballistiskās raķetes sāks apdraudēt Krievijas pozīcijas, Krievijai, visticamāk, nāksies S-400 baterijas atgriezt to pamatfunkcijā — gaisa aizsardzībā. Šādā gadījumā šīs sistēmas vairs nevarēs izmantot sauszemes mērķu apšaudei.
Krievijai rodas stratēģiska dilemma. Ja tā turpinās izmantot S-400 sauszemes triecieniem, tā riskē atstāt savu gaisa telpu un objektus neaizsargātus pret Ukrainas ballistiskajām raķetēm. Ja tā pārgrupēs sistēmas gaisa aizsardzībai, tā zaudēs ofensīvo spēju, ko izmantojusi triecieniem Ukrainas teritorijā.
Ukrainas raķešu spēju izmaiņas var mainīt spēku samēru kaujas laukā. Krievijai, iespējams, būs jāizlemj, vai turpināt bombardēt Ukrainas pilsētas un infrastruktūru, vai arī aizsargāt savus spēkus un svarīgus objektus no tuvojošos ballistisko raķešu triecieniem.
Pašlaik pilnīgā ietekme vēl nav skaidra, taču pieaugošie draudi, visticamāk, liks Krievijai pielāgot savu militāro stratēģiju.
