Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni piespieduši Krieviju pārtraukt kuģošanu Azovas jūrā

Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni piespieduši Krieviju pilnībā pārtraukt kuģošanu Azovas jūrā mazāk nekā nedēļas laikā, atkal parādot, kā valsts bez tradicionālas jūras kara flotes var efektīvi bloķēt jūras ceļus. Ukrainas bezpilota sistēmu spēki no 6. līdz 13. jūlijam katru nakti veica uzbrukumus ar vienvirziena trieciendroniem, trāpot vairāk nekā 100 Krievijas tankkuģiem un citiem kuģiem, kā arī publicēja video pierādījumus par šiem triecieniem.

Kampaņas rezultātā Krievija bijusi spiesta pilnībā slēgt kuģu ceļu no Donas upes uz Azovas jūru un apturēt visu Kerčas šauruma tranzītu no Azovas jūras uz Melno jūru, liecina Reuters ziņojums. Šo jūras ceļu slēgšana vēl vairāk izolējusi Krievijas okupēto Krimas pussalu, īpaši pārtraucot degvielas piegādes pa jūru. Krima jau iepriekš piedzīvoja nopietnus degvielas ierobežojumus un elektrības padeves pārtraukumus, jo Ukraina pastiprināja vidēja un liela attāluma bezpilota lidaparātu triecienus pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru un apgādes līnijām, atstājot bojātas naftas pārstrādes rūpnīcas un nodegušas kravas automašīnas uz šosejām.

Ierobežojumi kuģošanai uz un no Azovas jūras var ietekmēt arī ceturtdaļu Krievijas graudu eksporta, ziņo Reuters. Kviešu cenas sākušas pieaugt, jo Krievija ir lielākā graudu eksportētāja pasaulē. "Ukrainas triecieni pret Krievijas jūras benzīna pārvadājumiem pagājušajā nedēļā iezīmē jaunu posmu Ukrainas centienos izolēt okupēto Krimu no Krievijas loģistikas tīkla un izjaukt Krievijas jūras kuģošanas maršrutus, īpaši naftas produktu un graudu pārvadājumiem," norāda Kara studiju institūts (ISW), domnīca Vašingtonā. Ukrainas video, kas rāda triecienus no dronu perspektīvas, parasti beidzas trieciena brīdī. Taču degoši kuģi redzami dažos pēcsekvences videomateriālos un arī publiskos satelītattēlos no Eiropas Savienības Copernicus Sentinel satelītiem un citiem avotiem.