Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni rada rekordlielu degvielas krīzi Krievijā
Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām sasniedz rekordlīmeni, izraisot nopietnu degvielas krīzi Krievijā, kamēr Kremlis joprojām uzskata, ka laiks strādā Krievijas labā un nenodarbojas ar nopietnām miera sarunām līdz vismaz 2027. gada februārim.
/nginx/o/2026/07/05/17766191t1h3a5b.jpg)
Ukraina ir pastiprinājusi uzbrukumus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, izraisot krīzi, kāda Krievijā nav bijusi gadu desmitiem. Saskaņā ar 'Financial Times' ziņoto, maijā vien tika veikti 16 veiksmīgi triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ir jauns mēneša rekords.
Kopš 2026. gada sākuma ir bijuši vismaz 190 uzbrukumi šādiem objektiem, kas ir 11 reizes vairāk nekā viss 2025. gada laikā. Gan Ukraina, gan Krievija ir veikušas rekordlielu skaitu dronu un raķešu triecienu. Lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka lielākā daļa Ukrainas dronu tiek pārtverta, precīzu trāpījumu skaits enerģētikas objektos ir ievērojami pieaudzis.
Kremlis neplāno uzsākt nopietnas miera sarunas līdz vismaz 2027. gada februārim, norāda FT avoti. Krievijas puse joprojām pieprasa, lai Ukraina piekristu visām Maskavas prasībām, un noraida jebkādus kompromisus. Savukārt Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka trīspusējās sarunas ar ASV starpniecību, visticamāk, netiks atsāktas līdz šīs vasaras beigām.
Analītiķi norāda, ka Ukrainas panākumi ir saistīti ar ievērojamu bezpilota lidaparātu ražošanas palielināšanu un tehnoloģiskiem uzlabojumiem. Vācijas Starptautisko attiecību padomes eksperts Stefans Meisters atzīmē, ka Ukrainai izdevies izrāviens, ļaujot sērijveidā ražot vairāk tālsatiksmes dronu. Tāpat ASV specdienesti palīdzējuši izstrādāt maršrutus, kas apiet Krievijas pretgaisa aizsardzību.
Saskaņā ar Krievijas datiem, 2026. gada pirmajos sešos mēnešos virs Krievijas un okupētajām teritorijām tika pārtverti vismaz 63 933 bezpilota lidaparāti, no kuriem puse pēdējo divu mēnešu laikā. Krievijas analītiķis Ruslans Puhovs uzskata, ka Ukraina kampaņa iznīcinājusi Kremļa ilūziju par normālu dzīvi kara apstākļos, un tā ir vēl viena Putina stratēģiskā kļūda, jo viņš uzskatīja, ka laiks strādā viņam par labu.
Uzbrukumi ir pārauguši no šauras darbības pret naftas infrastruktūru uz plašāku stratēģisku blokādi, kas vērsta pret Krievijas enerģētiku, loģistiku, rūpniecību un eksportu, skaidro 'Rochan Consulting' direktors Konrāds Muzika.
