Ukrainas droni iznīcina Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu Sibīrijā; Kijiva atkal cietusi no raķešu triecieniem
Ukrainas bezpilota lidaparāti iznīcināja Krievijas lielāko naftas pārstrādes rūpnīcu Omskā, kas atrodas Sibīrijā, apmēram 2700 km attālumā no Ukrainas kontrolētās teritorijas. Tajā pašā laikā Krievija veica raķešu un dronu uzbrukumu Kijivai, nogalinot vismaz 21 cilvēku.
Dronu trieciens Omskas naftas pārstrādes rūpnīcai
Ukrainas armijas ģenerālštābs paziņoja, ka Ukrainas droni ir trāpījuši Krievijas lielākajai naftas pārstrādes rūpnīcai Omskā, kas atrodas dziļi Sibīrijā. Tas ir viens no tālākajiem Ukrainas triecieniem kopš kara sākuma. Vietējās Krievijas varasiestādes apstiprināja uzbrukumu, kas notika NATO samita priekšvakarā. Trieciena rezultātā rūpnīcā izcēlās ugunsgrēks. Omskas apgabala gubernators Vitālijs Hocenko norādīja, ka Ukrainas uzbrukuma laikā lielākā daļa dronu tika iznīcināti, cietušo nav, un glābšanas dienesti strādā notikuma vietā.
Prezidents Volodimirs Zelenskis savā vakara uzrunā nosauca šo uzbrukumu par “svarīgu sasniegumu” Ukrainas bruņotajiem spēkiem, piebilstot: “Arī Sibīrija tagad ir Ukrainas precīzo triecienu sasniedzamībā.” Ukrainas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums Fire Point paziņoja, ka uzbrukumu veica tā modernizētie FP-1 droni, un tas ir rekords trieciendroniem “ne tikai Ukrainā, bet visā pasaulē”.
Citi Ukrainas uzbrukumi Krievijai
Ukrainas bruņotie spēki veica arī triecienus Krievijas ostām Ustjugā un Visockā, kas apkalpo naftas eksportu Baltijas jūrā, kā arī mērķiem Kalugas un Jaroslavļas apgabalos, apstiprināja vietējie gubernatori.
Krievijas uzbrukums Kijivai
Pirmdien Krievija veica raķešu un dronu uzbrukumu Kijivas daudzdzīvokļu mājām, nogalinot vismaz 21 cilvēku. Tas notika nedēļas laikā jau otrajā reizē, kad Krievija apšauda Ukrainas galvaspilsētu. Glābēji izraka bojāgājušos no sagrautas daudzstāvu ēkas. Ukrainas amatpersonas norāda, ka uzbrukums atklāj kritisko ASV ražoto pretraķešu trūkumu. Iepriekšējā lielā uzbrukumā Kijivai pirms dažām dienām gāja bojā vismaz 27 cilvēki.
NATO samits un sarunas
Uzbrukums notika NATO samita priekšvakarā Turcijā, kur Donalds Tramps plāno tikties ar Zelenski, lai atsāktu miera centienus. ASV prezidents pirmdien paziņoja, ka kara atrisinājums “kļūst tuvāk, nekā cilvēki domā”. Zelenskis aicināja NATO pastiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību pret Krievijas ballistiskajām raķetēm. “Vienkārši absurdi, ka mūsdienu pasaulē ražošana joprojām nav organizēta tādā mērogā, kā nepieciešams, lai aizsargātu cilvēkus no ballistiskā terora,” viņš teica. Viņš arī norādīja, ka Kijiva gaida “lēmumus” par Ukrainas pretgaisa aizsardzību Ankara samitā. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Marks Rite sacīja: “Sabiedrotajiem un NATO partneriem jāturpina nodrošināt, ka Ukraina saņem nepieciešamo.”
Ukraina cer līdz gada beigām parakstīt lielus aizsardzības līgumus ar vismaz septiņām NATO valstīm, pavēstīja augsta amatpersona. Kijiva pēdējos mēnešos ir noslēgusi “dronu līgumus” ar sešām valstīm.
Azerbaidžānas protests
Azerbaidžānas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir izsaukusi Krievijas vēstnieku protestēt pret to, ko tā nosauca par Krievijas dronu uzbrukumu valsts naftas un gāzes uzņēmuma Socar degvielas uzpildes stacijai Ukrainas Mikolajevas apgabalā. Ministrija norādīja, ka iepriekš bojātas arī citas Socar struktūras, un šādu incidentu turpināšanās, neskatoties uz atkārtotiem brīdinājumiem, liecina par uzbrukumu apzināto raksturu. No Krievijas puses tūlītējas reakcijas nebija.
Polijas militārā palīdzība
Polijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā Polija ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību 3,8 miljardu eiro apmērā, nosaucot šo summu par “lepošanās vērtu”. Paziņojums nāca, kad Polijas Aizsardzības ministrija sāka atslepenot militāros ziedojumus Ukrainai notiekošā diplomātiskā strīda kontekstā starp Varšavu un Kijivu par Otrā pasaules kara laika slaktiņiem.
