Ukrainas dronu triecieni piespiež Krieviju apturēt kuģošanu Azovas jūrā
Krievija bijusi spiesta apturēt kuģošanu Azovas jūrā pēc tam, kad nedēļas laikā Ukrainas droni uzbrukuši 90 kuģiem. Triecienos cietuši tankkuģi, prāmji un naftas pārstrādes rūpnīca Sizraņā.
Krievija ir bijusi spiesta apturēt kuģošanu Azovas jūrā pēc tam, kad nedēļas laikā Ukrainas dronu triecienos tika mērķēti 90 kuģi. Svētdien Ukrainas dronu spēku komandieris Roberts Brovdi paziņoja, ka viņa vienības nakts laikā trāpījušas 10 tankkuģiem un četriem prāmjiem, kā arī lielai naftas pārstrādes rūpnīcai Sizraņas pilsētā. Viņš piebilda, ka bijuši vairāki triecieni elektroapakšstacijām okupētajā Krimā.
Brovdi sociālajos medijos rakstīja: "[Krievijas] impērijas tehnoloģiskā pazemošana turpinās. Tā kritīs Krimas dēļ." Viņš norādīja, ka Maskavas ēnu flote, kas pārvadā sankcijām pakļautos naftas produktus visā pasaulē, "manāmi sarūk" un vairs nevar izmantot Kerčas šaurumu, kas savieno Azovas jūru ar Melno jūru.
Azovas jūra ir vitāli svarīgs ūdensceļš, kas savieno Krieviju ar Austrumeiropu. Tai ir būtiska ekonomiska un militāra nozīme Maskavai, kura to izmanto naftas, graudu un citu produktu, piemēram, tērauda, transportēšanai uz starptautiskajiem tirgiem.
Piektdien Krievija apturēja kuģošanu pa Donas-Azovas kanālu, vēstīja Reuters. Kanāls savienojas ar Krievijas upju tīklu un Kaspijas jūru. Šis eksporta ceļš caur Kerču un Bosfora šaurumu Turcijā faktiski ir slēgts.
Ukrainas bijušais aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks sacīja, ka Kremlis zaudējis kontroli pār "kritiski svarīgu" jūras koridoru. Viņš norādīja, ka blokāde skar militāros kuģus un kuģus, kas pārvadā graudus, kas izlaupīti no okupētās Ukrainas dienvidiem un pārvietoti caur Berdjanskas un Mariupoles ostām.
"Kaspijas jūrai nav nekāda savienojuma ar pasaules okeāniem. Tā ir pārvērtusies par ezeru. Visi tās produkti – lauksaimniecības, mēslojuma, jebkādi – iet caur šo kanālu un upi," sacīja Zagorodņuks. Viņš piebilda, ka arī Krievijas nelielā flotile Kaspijā ir iesprostota, un prognozēja turpmākus triecienus Krievijas kuģiem Melnās jūras ostā Novorosijskā un tās apkārtnē.
Ukraina sistemātiski iznīcina lielu daļu Krievijas radaru un pretgaisa aizsardzības sistēmu. Tas ir ļāvis veikt virkni postošu tālsatiksmes triecienu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, tostarp pagājušajā nedēļā Sibīrijas pilsētā Omskā, kas atrodas 2700 km no Ukrainas teritorijas.
Atkārtoti Ukrainas uzbrukumi ir piespieduši varasiestādes Krimā izsludināt ārkārtas stāvokli. Tiek ziņots par plašiem elektrības pārtraukumiem un akūtu benzīna trūkumu, un pussalas tūrisma industrija ir sabrukusi.
