Ukrainas karavīri uz pozīcijām izturot apmēram mēnesi: lielākais stress ir ūdens trūkums
Ukrainas Militārā ombuda birojs aptaujāja 1616 karavīrus un secināja, ka pēc mēneša uz frontes pozīcijas 60% parādās izsīkuma pazīmes. Smagākais stresa faktors ir nevis apšaude, bet ūdens un apgādes trūkums.

Ukrainas Militārā ombuda birojs, valsts iestāde, kas pārstāv karavīru tiesības, publicējis pētījumu par karavīru stāvokli frontes pozīcijās kara laikā pret Krieviju. Tā rezultāti liecina, ka lielākā daļa karavīru uz vienas pozīcijas var noturēties aptuveni mēnesi, pēc tam sākas izsīkums. Pēc pirmā mēneša izsīkuma pazīmes novēro 60% aptaujāto, bet 60. dienā jau astoņiem no desmit. Pētījums norāda arī uz apmācītu rezervju trūkumu: daudzi karavīri uz vienas vietas atrodas ilgāk, nekā tas ir lietderīgi, dažkārt mēnešiem bez maiņas.
Ko pētīja
Aptauja notika 2026. gada jūnijā un jūlijā. Tajā piedalījās 1616 karavīri un 174 komandieri kompānijas, bataljona un brigādes līmenī. Biroja secinājums: pēc 60 dienām pozīcija pārstāj būt kaujas uzdevums un kļūst par „izdzīvošanu, gaidot rotāciju”. Turklāt birojs izskatīja 853 sūdzības par ilgu dienestu pozīcijās, ko no janvāra līdz septembrim iesniedza karavīri un viņu ģimenes; vidējais dienesta ilgums bija 115 dienas.
Ūdens trūkums kā galvenais slogs
Visstresējošākais faktors nebija Krievijas uguns, bet ūdens trūkums: tā ietekmi kā kritisku novērtēja 83% aptaujāto, bet apgādes trūkumu minēja 76%. Karavīri minēja arī nesaprotamu situāciju, biedru bojāeju pozīcijā vai tās tuvumā, izolāciju, slikti izbūvētas pozīcijas, neiespēju atstāt segumu un saziņas zudumu ar komandieriem. Biežākie simptomi bija miega traucējumi, dusmu uzliesmojumi, pastāvīgs nemiers un fiziskas sekas, tostarp muskuļu atrofija. Katrs piektais atzina, ka pozīcijā domājis, ka „dzīvs netiks ārā”.
Sekas ilgstošam dienestam
Pēc ilga dienesta 60% bija nepieciešamas vairāk nekā divas nedēļas, lai atgūtos, bet katrs ceturtais teica, ka pilnībā neatguvās nekad. Visgrūtāk klājies tiem, kas bez rotācijas pavadījuši 180 dienas vai ilgāk: šajā grupā 48,7% nevarēja pilnībā atgūties, 17,3% minēja domas par sevis ievainošanu, bet 46,9% bija domājuši par ievainojumu kā izeju.
Birojs uzskata, ka rezultāti prasa pārskatīt psiholoģisko, taktisko un medicīnisko sagatavošanu. Kopā ar komandieriem tas izstrādājis „Pozīciju novērtēšanas protokola” projektu, kas šobrīd ir augstākās militārās vadības izskatīšanā.

