Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 445 000 Krievijas gaisa mērķu, bet Maskavas taktika kļūst draudīgāka
Kopš 2022. gada Ukrainas spēki notriekuši 445 000 Krievijas gaisa mērķu, tomēr pieaugošais ballistisko raķešu īpatsvars un tuvu piegājiens Lietuvas vēstniecībai Kijivā liecina, ka Krievijas gaisa kampaņa kļūst grūtāk apturama.
Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau 1623. dienu, un Ukrainas pretgaisa aizsardzība joprojām demonstrē iespaidīgu efektivitāti. Tomēr jaunākie notikumi liecina, ka Maskava pielāgo savu taktiku, radot arvien lielākus izaicinājumus Ukrainas gaisa vairogam.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kopš 2022. gada Ukrainas spēki ir notriekuši aptuveni 445 000 dažādu Krievijas gaisa draudu — sākot no bezpilota lidaparātiem un spārnotajām raķetēm līdz ballistiskajām raķetēm. Šis skaitlis liecina par nepieredzētu gaisa karadarbības intensitāti, bet vienlaikus arī par Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēju noturēties.
Tomēr notikums, kas noticis pie Lietuvas vēstniecības Kijivā, kur trieciens bijis bīstami tuvu, kā arī arvien lielākais ballistisko raķešu īpatsvars, norāda uz satraucošu tendenci. Ballistiskās raķetes ir ātrākas un grūtāk pārtveramas nekā spārnotās raķetes vai droni, un to izmantošanas pieaugums nozīmē, ka Ukrainas aizsardzībai jāpielāgojas jauniem izaicinājumiem.
Eksperti norāda, ka Krievija, iespējams, cenšas pārspēt Ukrainas pretgaisa aizsardzību, kombinējot dažādus ieroču veidus un palielinot ballistisko raķešu lomu. Lai gan Ukrainas pārtveršanas rekords joprojām ir iespaidīgs, šī tendence liecina, ka nākotnē aizsardzība var kļūt mazāk efektīva, ja Rietumu partneru atbalsts nesekos līdzi.
Ukrainas amatpersonas jau iepriekš uzsvērušas, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas un munīcijas piegādes ir kritiski svarīgas, lai aizsargātu pilsētas un infrastruktūru no Krievijas uzbrukumiem. Šī jaunākā informācija tikai pastiprina šo vajadzību.
