Ukrainas triecieni izslēguši pusi Krievijas naftas pārstrādes jaudas, Zelenskis sola pastiprināt uzbrukumus
Ukrainas aizsardzības ministrs paziņojis, ka tālās darbības triecieni izslēguši 51% Krievijas naftas pārstrādes jaudas, bet prezidents Volodimirs Zelenskis sola šos uzbrukumus pastiprināt, reaģējot uz Krievijas jauno ziemas taktiku pret civilo infrastruktūru.
Triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām
Ukrainas aizsardzības ministrs Jevgens Hmara 4. oktobrī paziņoja, ka Ukrainas tālās darbības triecieni izslēguši vairāk nekā pusi — 51% — Krievijas naftas pārstrādes jaudas. Kā ziņo United24 Media, pēdējā laikā skartas vairākas Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas un ar tām saistītas iekārtas, tostarp KINEF, Ust-Luga, Maskavas, Jaroslavļas, Permas, Iļskas, Saratovas un Syzranas uzņēmumi.
Hmara uzsvēra, ka triecienu ietekme ne vienmēr ir uzreiz redzama, taču to kumulatīvais efekts arvien vairāk ietekmē Krievijas spēju turpināt karu. Pēc viņa teiktā, 51% jaudas izslēgšana ir būtisks trieciens valsts ekonomikai, tās spējai turpināt agresiju un apgādāt savus karaspēkus. "Tas ir rūpīgi plānotu, konsekventu un sistemātisku darbību rezultāts, kuru mērķis ir iztukšot Krievijas kara mašīnu," norādīja ministrs, piebilstot, ka Ukrainas dziļie triecieni turpina pārnest karu uz Krievijas teritoriju.
Ministrija norādīja, ka šogad dziļo triecienu dronu ražošana un iepirkumi trīskāršoti un šī nav robeža — jaudas tiks turpinātas palielināt. Nesen, 2. oktobra naktī, Ukrainas spēki trāpījuši arī objektam Samaras apgabalā, kur, pēc atklāto avotu analītiķu un Krievijas izdevuma ASTRA ziņām, liesmas izcēlušās, iespējams, Samaras naftas sūknēšanas un nosūtīšanas kompleksā.
Zelenskis: atbilde uz Krievijas ziemas taktiku
The Guardian ziņo, ka prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis par plāniem pastiprināt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, bet ne civiliedzīvotājiem. Ukrainas izlūkdienests, pēc Zelenska teiktā, ieguvis dokumentus, kas liecina, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins izdevis jaunu militāro doktrīnu, kas pirms ziemas paredz uzbrukumus plašākam civilo mērķu lokam — infrastruktūrai, loģistikai, ceļiem, skolām un slimnīcām —, lai piespiestu iedzīvotājus pamest Kijevu un citas pilsētas. "Mums ir jāatbild jebkādā veidā. Uz viņu uzbrukumiem mūsu enerģētikai mums jāatbild uz viņu enerģētiku — pirmkārt, naftas pārstrādes rūpnīcām, kas dod viņiem naudu šim karam," teica Zelenskis, piebilstot, ka Ukraina neattieksies pret civiliem objektiem.
Sestdien Krievijas uzbrukumos Ukrainā gājuši bojā vismaz seši cilvēki, un bojāts Kijevas Ziemeļu tilts, jau trešo dienu traucējot satiksmi. Zelenskis arī minēja, ka pretuzbrukuma operācija "Vivaldi" atguvusi apmēram 140 kvadrātkilometrus Donbasa teritorijas. Viņš norādīja uz munīcijas trūkumu F-16 un MiG lidmašīnām, kas notriec aptuveni 60% Krievijas reaktīvo dronu, kā arī uz jaunās Ukrainas ražotās ballistiskās raķetes FP-7 izvietošanu.
Vācijas kanclers Frīdrihs Merks svētdien apmeklēja Kijevu kopā ar Vācijas aizsardzības uzņēmumu vadītājiem, apliecinot atbalstu Ukrainai. Tikmēr Latvijā eksit poll dati liecināja par premjerministra Andra Kulberga partijas "Apvienotais saraksts" uzvaru, kas norāda uz valsts proeiropeiskā un proukrainiskā kursa saglabāšanu, lai gan arī populistiskās partijas guvušas labus rezultātus.
