Ukrainas uzbrukums Krimai izraisījis elektrības un ūdens piegādes ierobežojumus
Ukrainas dronu uzbrukums enerģijas tīkliem okupētajā Krimā sestdien izraisīja elektrības un ūdens piegādes ierobežojumus. Krievijas iestādes ziņo par vairākiem bojāgājušajiem dronu uzbrukumos Krievijas reģionos, bet Ukrainas austrumos Krievijas triecienos gājuši bojā vismaz pieci cilvēki.
Sestdien Ukrainas dronu uzbrukums vietējiem elektrotīkliem Krievijas okupētajā Krimas pussalā izraisīja elektrības un ūdens padeves ierobežojumus. Krievijas ieceltais Krimas vadītājs Sergejs Aksjonovs ziņojumā platformā Telegram apstiprināja, ka ierobežojumi ieviesti, taču nenorādīja, cik mājsaimniecību tie skāruši. Krimā dzīvo vairāk nekā 2,5 miljoni cilvēku. Pussalu Krievija anektēja 2014. gadā, un tā regulāri kļūst par Ukrainas uzbrukumu mērķi.
Uzbrukumi Krievijā un Ukrainā
Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka nakts laikā vairāk nekā 20 valsts reģionos notriekti 616 droni. Dienas laikā droni trāpīja Brjanskas apgabalā pie robežas ar Ukrainu, kur, pēc pagaidu gubernatora Jegora Kovalčuka teiktā, gāja bojā vismaz trīs cilvēki. Krievijas okupēto Harkivas apgabala daļu ziemeļaustrumos skāra atsevišķs Ukrainas trieciens, kurā, pēc Maskavas ieceltās administrācijas datiem, nogalināti vismaz trīs cilvēki un viens smagi ievainots.
Ukrainā Krievijas dronu un raķešu triecienos austrumu daļā gāja bojā vismaz pieci cilvēki. Dņepropetrovskas apgabala gubernators Oleksandrs Ganža stāstīja, ka Sinelņikoves pilsētā drona trieciens izraisīja uguņgrēku daudzstāvu ēkas ceturtajā stāvā; trīs cilvēki gāja bojā, vismaz 12 guva ievainojumus. Sumu apgabalā drons trāpīja fermai, nogalinot 31 gadu vecu sievieti un ievainojot vēl četrus cilvēkus.
Lielbritānijas un Francijas mācības
Lielbritānijas valdība svētdien informēja, ka vairāki tūkstoši britu un franču karavīru piedalījušies militārajās mācībās, kurās notika viena no lielākajām britu desanta operācijām divu desmitgažu laikā. Mācības «Rhino Titan» septiņu nedēļu garumā norisinās Zennelāgeras poligonā Vācijā, iesaistot ap 2500 karavīru. No četrām RAF A400M Atlas transportlidmašīnām izlēca 600 britu un franču izpletņlēcēju. Mācības rāda, kā NATO valstis varētu aizstāvēties pret mūsdienīgu uzbrukumu, un pārbauda britu spēkus pret pretinieku ar droniem un elektronisko karadarbību. Britu aizsardzības ministrs Vess Strītings uzsvēra, ka mūsdienu draudiem nepieciešama modernizēta pieeja karadarbībai.
Starlink un Bulgārijas vēlēšanas
Ukrainas valdība paziņoja, ka armijai atjaunots stabils Starlink savienojums, desmit dienas pēc tam, kad piekļuve satelītsakaru sistēmai pēkšņi tika ierobežota. Pēc dažām stundām SpaceX vadītājs Īlons Masks apsūdzēja Ukrainas armiju uzņēmuma noteikumu pārkāpšanā. Ne Masks, ne ASV valdība neuzņēmās atbildību par ierobežojumiem.
Svētdien Bulgārijā notiek prezidenta vēlēšanas, kamēr karš skar arī Melnās jūras ūdeņus pie Bulgārijas krastiem. Aptaujās vadībā ir pagaidu prezidente Iliana Jotova un bijušais pagaidu premjerministrs Andrejs Gjurovs, kopumā startē 27 kandidāti. Prezidenta amats pārsvarā ir ceremoniāls, taču vēlēšanas ieguvušas papildu nozīmi pēc dronu uzbrukumiem tirdzniecības kuģiem, kuros, iespējams, gāja bojā apmēram divdesmit četri jūrnieki.
