Uku Varblane un Magnuss Pīrits: pensijas aug, bet dzīves dārdzība aug straujāk
Lai gan nākotnes pensijas nomināli un pirktspēja būs augstāka nekā šodien, tās relatīvi pret vidējo algu atpaliks, palielinot nevienlīdzību. Otrais līmenis var būtiski uzlabot situāciju.
Sākoties siltajam laikam, daudzi steidzas uz vasarnīcām, kur neizbēgami seko remontdarbu saraksts. Katrs solis nedaudz uzlabo dzīves apstākļus, bet māja noveco, un plaisa starp cerībām un realitāti aug. Līdzīgs paradokss vērojams ar pensijām: lai gan nākotnes pensija nominālā izteiksmē un pirktspējā būs augstāka par šodienas, tās pieaugums var atpalikt no algu dinamikas un vispārējā dzīves līmeņa.
Attīstības uzraudzības centrs nesen analizēja, kādas varētu būt pensijas līdz 2050. gadam, ja sistēmā netiks veiktas izmaiņas. Cilvēks, kurš visu karjeru saņēmis vidējo algu un paļaujas tikai uz pirmo līmeni, saņemtu neto pensiju aptuveni 2044 eiro mēnesī. Pēc ilgtermiņa prognozes, šī summa šodienas cenās būtu ekvivalenta 1223 eiro. Salīdzinot ar 2025. gada vidējo neto pensiju 816 eiro, tas pierāda, ka pat pirmais līmenis vien nodrošinās ievērojami lielāku pirktspēju. Tomēr relatīvi pret vidējo algu šī pensija būs zemāka: 2025. gadā tā bija 52% no vidējās algas, bet 2050. gadā tikai 43%. Tādējādi nevienlīdzība pieaugs.
Otrais līmenis jeb uzkrājošā pensija palīdz paaugstināt dzīves līmeni un diversificēt riskus. Ja cilvēks iemaksā 2% no bruto algas, valsts pievieno 4%, un nākotnes neto pensija šodienas vērtībā pieaug par ceturtdaļu – līdz 1550 eiro. Ja iemaksas palielina līdz 6%, prognozētā pensija sasniedz 1726 eiro, kas ir par 40% vairāk nekā tikai pirmais līmenis. Daudzlīmeņu sistēma arī padara pensiju noturīgāku pret ekonomiskiem un demogrāfiskiem satricinājumiem.
Tomēr jāatzīmē, ka ieguldījumi otrajā un trešajā līmenī samazina pašreizējo pirktspēju. Piemēram, 2% iemaksa samazina rīcībā esošos ienākumus par aptuveni 33 eiro mēnesī, bet 6% iemaksa – par 100 eiro. Tas ir jūtams upuris, bet atlīdzība ir ievērojami augstāks dzīves līmenis pensijā.
Arī šodienas pensionāri ir ieguvuši no otrā līmeņa. Kopš sistēmas ieviešanas 2002. gadā bijušas sūdzības par komisijām, ienesīgumu un sarežģītību. Tomēr aprēķini rāda, ka cilvēkam, kurš pievienojās otrajam līmenim 2002. gadā un aiziet pensijā 2026. gada sākumā, tas ir atmaksājies. Bez otrā līmeņa viņa pensija būtu 793 eiro, bet ar to – 875 eiro mēnesī (pirmajā mēnesī). Personīgās iemaksas bija zem 6000 eiro, un paaugstinātā pensija atmaksājas mazāk nekā astoņos gados. Pēc tā visa papildu summa ir tīrs ieguvums.
Diskutējot par pensijām, svarīgi ne tikai segt pamatvajadzības, bet arī saglabāt normālu dzīves līmeni. Valsts pensija paliks svarīgs balsts, taču pašu uzkrājumi ir būtiski, lai nākotnes pensija neatpaliktu no dzīves.
