"Uļa": Kairiša un Avota filma par leģendāro basketbolisti dodas uz "Oskaru"

Viestura Kairiša un Kārļa Arnolda Avota veidotā filma "Uļa" šogad kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas kino notikumiem. Pēc pirmizrādes Kannu kinofestivāla "Īpašā skatiena" konkursā filma tika izraudzīta arī par Latvijas oficiālo pieteikumu Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Oskars".

Lielāko uzmanību filmai gan pievērš Kārļa Arnolda Avota lēmums iemiesot leģendārās basketbolistes tēlu. Šis mākslinieciskais risinājums raisa diskusijas – vai tas ir drosmīgs eksperiments, provokācija vai pārāk sarežģīta rotaļa ar dzimuma un ķermeniskuma tēmām.

Stāsts par izcilu sportisti

Filmas pamatā ir Uļjanas Semjonovas biogrāfija – stāsts, kas piedāvā bagātīgu materiālu jebkuram kino veidotājam. Meitene ar neparasti garu augumu izauga Latgales vecticībnieku ģimenē, un sporta funkcionāri viņu atklāja, novedot līdz Rīgas TTT komandai. Vēlāk Semjonova kļuva par divkārtēju olimpisko čempioni, trīskārtēju pasaules čempioni un desmitkārtēju Eiropas čempioni, ilgstoši dominējot sieviešu basketbolā. 1993. gadā viņa kļuva par pirmo Eiropas basketbolisti, kas uzņemta Pasaules basketbola slavas zālē.

Lai gan šāds materiāls varētu viegli pārtapt par klišejisku sporta drāmu ar tipiskām ainām, Kairiša filma no Holivudas estētikas attālinās, cik vien iespējams. Tas rada interesantu kontrastu ar pērn iznākušo Dzintara Dreiberga filmu "Tīklā. TTT leģendas dzimšana", kurā pagātne, gluži pretēji, tikusi apzināti "holivudizēta".

Turpinājums iepriekšējai brīvībai

Salīdzinājumā ar Kairiša iepriekšējo filmu "Janvāris", kas izcēlās ar enerģisku formu un huligānisku pieeju vēsturei, "Uļa" ir lēnāka, klusāka un ārēji pat vecmodīgāka filma. Tomēr režisors atkal izvairījies no vēsturiskās monumentalitātes, kas raksturoja viņa agrākos darbus, tostarp filmu "Melānijas hronika".