Ungārija publisko komunistu laika slepenpolicijas informatoru vārdus
Ungārijas valdība trešdien internetā publiskoja datu bāzi ar aptuveni 50 000–60 000 komunistiskā režīma drošības dienestu informatoru vārdiem. Otro dokumentu daļu plānots atklāt februārī.
Ungārija trešdien internetā publiskoja desmitiem tūkstošu dokumentu, kuros minēti komunistiskā režīma laika valsts drošības dienestu informatori un kolaboracionisti. Soli spēra premjerministra Pētera Maģara valdība, kas tādējādi pilda vienu no demokrātiskās pārejas solījumiem. Pirmo reizi sabiedrībai ir neierobežota piekļuve šiem materiāliem.
Kas publicēts
Digitālā datu bāze ar meklēšanas funkciju ietver vārdus un ierakstus par aptuveni 50 000–60 000 bijušo informatoru. Tā tika pieejama plkst. 10 pēc Ungārijas laika, kas atbilst plkst. 11 pēc Latvijas laika. Pirms publicēšanas bija izplatījušās baumas, ka informators esot bijis bijušais premjerministrs Viktors Orbāns, taču viņa vārda dokumentos nav.
Otro daļu plānots publiskot februārī. Tie būs aptuveni 9000 t. s. "B dosjē" – lietas ar simtiem lappušu, kurās detalizēti aprakstīti savervētie cilvēki vai vervēšanas mērķi. Daļa personas datu, tostarp par seksuālo orientāciju, tiks aizklāta.
Vēsturiskais fons
Ungārijā vairāk nekā 40 gadus valdīja PSRS uzspiests komunistiskais režīms. Tā drošības aparāts uzraudzīja iedzīvotājus un viņu lojalitāti. Papildus saviem darbiniekiem dienests vervēja privātpersonas, bieži ar šantāžu vai citiem piespiešanas paņēmieniem, lai tās ziņotu par kolēģiem, draugiem, kaimiņiem un radiniekiem.
Pēc arhīva aplēsēm slepenpolicija nodarbināja kopumā 150 000 informatoru, bet dokumenti saglabājušies tikai par aptuveni trešdaļu. Tiek uzskatīts, ka daudzas lietas iznīcināja 1956. gada sacelšanās laikā vai paslēpa pārejas periodā, bet daļa nogādāta Maskavā.
Jautājums par atklāšanu strīdīgs bijis kopš pārejas uz demokrātiju, jo tas varētu skart arī pie varas esošus politiķus. 2002. gadā atklājās, ka tikko par premjeru kļuvušais sociālists Pēters Medģeši bijis slepenais aģents. 2003. gadā parlaments ļāva novērotajām personām uzzināt, kas par tām ziņoja, taču plašākai sabiedrībai piekļuves nebija.
Politiskais konteksts un vērtējumi
Maģara partija "Tisza" aprīlī vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Orbānu. Septembrī Maģars virzīja likumprojektu par atklātu piekļuvi. Preses konferencē Valsts drošības dienestu vēstures arhīvā viņš teica, ka ierobežojumi gadu desmitiem radījuši iespējas šantāžai un spiedienam.
Vēsturnieks Lāslo Eorsi aģentūrai AFP norādīja, ka labāk publicēt tagad nekā nekad, taču brīdināja nespriest par cilvēkiem tikai pēc vārda sarakstā: daži savervētie ziņojumus neiesniedza un riskēja. Viņš prognozēja zināmu satraukumu nākamajos mēnešos.
