Ungārija sāk medības uz Orbāna režīma miljardiem
Ungārijas jaunā valdība ir izveidojusi jaunu iestādi, lai atgūtu līdzekļus, kas tiek uzskatīti par nozagtiem vai novirzītiem Viktora Orbāna režīma laikā. Iestādes vadītājas iecelšana un paziņojums par gaidāmo laika grafiku jau izraisījuši strīdus.
Ungārijas jaunais premjerministrs Pēters Maģars un viņa partija Tisza ir sākuši īstenot vienu no saviem galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem — atgūt līdzekļus un aktīvus, kas dažādos apšaubāmos veidos nonākuši pie bijušā līdera Viktora Orbāna ģimenes, viņa sabiedrotajiem, oligarhiem vai starpniekiem. Pēc Maģara aplēsēm, runa var būt par aptuveni 60 miljardiem eiro, taču citas aplēses liecina, ka reālā summa varētu būt pat trīs reizes lielāka.
Šīs summas asociējas ar greznu dzīvesveidu, ko, pēc novērotāju domām, Orbāna laikā baudīja viņa ģimene, partijas biedri un tuvie uzņēmēji — greznas rezidences, privātlidmašīnas, jahtas un vairāku miljardu vērti valsts pasūtījumi. Tas krasi kontrastē ar nabadzību, novārtā atstāto infrastruktūru, sliktajiem apstākļiem skolās un slimnīcās, jauniešu izceļošanu no valsts, kā arī lielo valsts budžeta deficītu, kas veido aptuveni 7,5% no nacionālā ienākuma.
Jauna iestāde ar plašām pilnvarām
Jūlija beigās valdība izveidoja Nacionālo aktīvu atgūšanas iestādi (NVVH), kurai piešķirtas plašas policijas un prokuratūras pilnvaras, tostarp tiesības izmeklēt lietas un celt apsūdzības. Iestāde ir pakļauta parlamentam un pētīs, kā laikā no 2010. gada, kad Orbāns nāca pie varas, tika izmantoti valsts līdzekļi un aktīvi, piemēram, nekustamais īpašums.
Strīdi ap iecelšanu un termiņiem
Par iestādes vadītāju iecelta politoloģe Anna Ungere, kas nav atzīta korupcijas apkarošanas eksperte vai jurists, kaut arī uz amatu pretendēja gandrīz simts kandidātu, tostarp pazīstams pretkorupcijas jurists. Ungeres paziņojums, ka juridiski saistošus spriedumus lielākajās korupcijas lietās nevar gaidīt iestādes pirmo sešu gadu laikā, izraisīja plašu neapmierinātību sabiedrībā, jo daudzi vēlētāji cerējuši uz ātrāku taisnīgumu. Premjerministrs Maģars asi noraidījis kritiku, savukārt daži eksperti uzsver, ka iestādes izveide liecina par nopietnu politisko apņemšanos tikt galā ar iepriekšējā režīma mantojumu.
