Universitātes diploms: kur Eiropā tas dod vislielāko priekšrocību darba tirgū?

Saskaņā ar Euronews veikto Eurostat datu analīzi, augstākās izglītības diploms sniedz dažādas priekšrocības atkarībā no dzīvesvietas. Centrālajā un Austrumeiropā situācija ir īpaši labvēlīga – Rumānijā, Čehijā, Polijā un Bulgārijā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību vecumā no 25 līdz 54 gadiem ir mazāks par 1,5%.

Turpretim Ziemeļmaķedonijā, Turcijā un Bosnijā un Hercegovinā šis rādītājs sasniedz aptuveni 7%. Eiropas Savienībā augstākais bezdarba līmenis absolventu vidū ir Grieķijā – apmēram 6%. Francijā (4,7%) un Spānijā (5,7%) tas arī pārsniedz ES vidējo rādītāju 3,6%, savukārt Itālijā un Vācijā tas ir aptuveni 3%.

Kopējais bezdarba līmenis (vecumā no 25 līdz 54 gadiem) ES vidēji ir 5,4%. Spānijā, neskatoties uz strauju ekonomikas izaugsmi, bezdarbs pārsniedz 9%, kas ir augstāk nekā Serbijā (8,7%) un Turcijā (7,5%). Zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Čehijā (2,4%), Maltā (2,5%), Polijā (2,7%) un Nīderlandē (2,9%), bet Vācijā tas ir zem 4%.

Runājot par jauniešiem, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), to īpatsvars ES ir 11%, bet svārstās no 5% Nīderlandē līdz 19% Rumānijā. Desmit dalībvalstīs šis rādītājs pārsniedz ES vidējo – īpaši augsts tas ir Itālijā, Bulgārijā un Grieķijā (virs 13%). Pēdējās desmitgades laikā NEET īpatsvars ES samazinājies par vairāk nekā 4%, visstraujāk Itālijā un Grieķijā, bet neliels pieaugums novērots Vācijā, Luksemburgā un Austrijā.

Interesanti, ka NEET rādītāji būtiski neatšķiras starp dzimumiem (sievietes 12%, vīrieši 10%) un reģioniem (pilsētās, piepilsētās un laukos), lai gan lauku iedzīvotājiem ir nedaudz lielāka iespēja būt NEET statusā.