Uz Valsts kancelejas direktora amatu konkursā tālāk tiek 9 no 18 kandidātiem
Valsts kancelejas rīkotajā konkursā uz direktora amatu no 18 pieteikušos otrajā kārtā tiek virzīti deviņi pretendenti. Amats ir vakants kopš maija, kad to atstāja Raivis Kronbergs.
Valsts kanceleja izsludinājusi atklātu konkursu uz sava direktora amatu, un pēc pirmās kārtas no 18 pieteikušamies pretendentiem tālāk tiek virzīti deviņi. Par to portālu "Delfi" informējusi pati iestāde.
Pirmajā kārtā konkursa komisija pārbaudīja iesniegtos dokumentus un vērtēja, vai pretendenti atbilst noteiktajām izglītības un darba pieredzes prasībām.
Nākamie konkursa posmi
Otrajā kārtā atlasītajiem pretendentiem būs jāpamato sava motivācija ieņemt direktora amatu, jāatbild uz komisijas jautājumiem un jāprezentē redzējums par valsts pārvaldes un tās cilvēkresursu politikas turpmāko attīstību, tostarp jānorāda galvenie izaicinājumi un prioritātes.
Trešajā kārtā komisija vērtēs pretendentu vadības prasmes — stratēģisko domāšanu, lēmumu pieņemšanas un atbildības uzņemšanās spēju, orientāciju uz rezultātiem, pārmaiņu vadību un komandas vadīšanu.
Konkursa noslēgumā augstāko vērtējumu ieguvušais pretendents vai pretendenti tiks ieteikti Ministru prezidentam, lai virzītu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Direktoru amatā ieceļ uz pieciem gadiem.
Komisijas sastāvs
Vērtēšanas komisiju vada Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Tajā darbojas arī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Valsts kancelejas direktora pienākumu izpildītāja un Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte, Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons. Par procesa novērotājiem uzaicināti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite.
Direktora amats ir vakants kopš šā gada maija, kad to atstāja Raivis Kronbergs. Valsts kanceleja ir valdības centrālā institūcija, kas nodrošina valdības darba organizāciju un sniedz Ministru prezidentam un valdībai datos balstītu analīzi lēmumu pieņemšanai. Iestādes darbu vada direktors — augstākā ranga ierēdnis valstī.
