Uzturlīdzekļu garantiju fonda direktors skaidro, kā valsts rīkojas, kad vecāks nemaksā bērna uzturlīdzekļus

Latvijas ziņu vietne NRA.lv publicējusi video interviju par bērnu uzturlīdzekļu nemaksāšanu. Žurnāliste Kristīne Kravcova sarunājas ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktoru Edgaru Līcīti. Fonds ir valsts iestāde, kas nodrošina uzturlīdzekļus bērnam, ja viens no vecākiem pēc ģimenes šķiršanās tos nemaksā, un pēc tam administrē parāda piedziņu. Tēma skar ģimenes, kurās bērna uzturs ir atkarīgs no šāda maksājuma.

Par ko runā intervijā

Sarunā skaidrots, kā radās fonds, cik valstī ir uzturlīdzekļu nemaksātāju un kāds ir Latvijas vidējais nemaksātāja portrets. Aplūkots arī tas, kādu motīvu vadīts vecāks atsakās no sava pienākuma, kādas summas katram vecākam jānodrošina bērnam un vai uzturlīdzekļus var pieteikt un saņemt bez sarežģītas birokrātijas un tiesas iesaistes.

Viens jautājumu loks attiecas uz sankcijām: vai tās apgrūtina nemaksāšanu un kuras no tām nemaksātājiem ir vissāpīgākās. Intervijā pārbaudīti arī izplatīti pieņēmumi, piemēram, vai parādnieki strādā publiskajā sektorā, vai visi ir ļaunprātīgi nemaksātāji un vai 13% nemaksātāju atrodas ieslodzījuma vietās vai aprūpes centros. Tāpat runāts par to, vai nemaksātāju vidū ir sievietes, cik tēvu vieni audzina bērnus un vai vecāks, kas bērnu audzina viens, automātiski ir pakļauts nabadzības riskam.

Salīdzinājums un risinājumi

Saruna skar uzturlīdzekļu piešķiršanu Somijā un Zviedrijā, kā arī jautājumu, kāpēc nav pamata apgalvot, ka bērnu pabalsts Latvijā ir mazāks nekā citās valstīs. Līcītis stāsta, vai parādniekiem ir viegli pieteikties un vienoties par atmaksu, un kāpēc mēģinājumi pazust no redzesloka problēmu neatrisina. Tāpat apspriesta obligātās vidējās izglītības ieviešana, tā ietekme uz parādnieku skaitu, jēdziens “trūcīgie bagātnieki”, uzturlīdzekļu maksāšana situācijā, kad nav iespējas kontaktēties ar bērnu, un cilvēkresursu pārvaldības politikas nozīme valstī.