Vācija Hāgā prasa noraidīt Nikaragvas prasību par ieroču piegādēm Izraēlai

Vācija pirmdien vērsās Starptautiskajā Tiesā (ICJ) Hāgā, prasot noraidīt Nikaragvas iesniegto prasību, kurā Berlīne tiek apsūdzēta 1948. gada Genocīda konvencijas pārkāpšanā, piegādājot ieročus Izraēlai kara laikā ar 'Hamas' Gazā.

Nikaragva apgalvo, ka Vācija ar ieroču pārdošanu palīdzējusi un veicinājusi iespējamu genocīdu Gazā, jo daļa no piegādātajiem ieročiem, pēc tās domām, izmantoti šajā konfliktā. 2024. gadā Nikaragvas juristu mēģinājums panākt steidzamu tiesas rīkojumu par eksporta apturēšanu neizdevās, taču tolaik neizdevās arī Vācijai panākt lietas pilnīgu izbeigšanu.

Vācija norāda, ka Nikaragva nav ievērojusi nepieciešamās procesuālās prasības pirms prasības iesniegšanas un ka liela daļa lietas neietilpst ICJ jurisdikcijā. Vācijas Ārlietu ministrijas juridiskā padomniece Julija Monāra tiesnešiem paziņoja, ka visi Vācijas ieroču eksporta darījumi, tostarp uz Izraēlu, tiek pakļauti stingrākām pārbaudēm nekā starptautiskās prasības nosaka.

Nikaragva savukārt uzsver, ka lieta jāizskata, jo gan tā, gan Vācija ir Genocīda konvencijas parakstītājas, lai gan neviena no pusēm nav tiešā veidā iesaistīta Izraēlas un 'Hamas' konfliktā.

Konteksts un tālākā gaita

Vācija 2025. gadā uz aptuveni trim mēnešiem bija apturējusi ieroču eksportu Izraēlai, bet vēlāk to atsāka pēc pamiera, kas lielā mērā apturēja karadarbību. Bundestāgs maijā paziņoja, ka laikā no 2025. gada novembra līdz šā gada martam apstiprināts ieroču eksports aptuveni 167 miljonu eiro vērtībā.

Nikaragvas prasība balstās uz Dienvidāfrikas iesniegto lietu pret Izraēlu, kurā ICJ atzinusi par ticamu, ka Izraēla varētu būt izdarījusi genocīda aktus Gazā, taču pilna izskatīšana varētu sākties ne ātrāk kā 2029. gadā. Nikaragva savus argumentus Hāgā izklāstīs otrdien, bet lēmums par Vācijas lūgumu noraidīt lietu tiek gaidīts vēl šogad.