Vācijā notiek izšķirošas Saksijas-Anhaltes zemes vēlēšanas ar iespējamu tālo labējo uzvaru

Svētdien 1,7 miljoni vēlētāju Saksijā-Anhaltē devās pie vēlēšanu urnām, kur no pulksten 8 līdz 18 varēja nobalsot par zemes parlamentu. Aptaujas jau mēnešiem ilgi rāda, ka imigrācijai naidīgā un Krievijai draudzīgā partija Alternatīva Vācijai (AfD) var iegūt vairāk nekā 40 procentus balsu, kas ļautu tai pretendēt uz pirmo reizi vēsturē vadīt kādas Vācijas federālās zemes valdību.

Pašlaik Saksiju-Anhalti pārvalda kancleru Frīdrihu Mercu pārstāvošā centriski labējā Kristīgi demokrātiskā savienība (CDU) koalīcijā ar divām mazākām partijām. Zemes premjers Svens Šulce cer saglabāt varu, izveidojot jaunu daudzpartiju koalīciju. Visas pārējās lielākās partijas līdz šim ir saglabājušas tā saukto "ugunsmūri" – atteikumu sadarboties ar AfD, kuras Saksijas-Anhaltes nodaļu Vācijas iekšējā izlūkošanas dienests klasificē kā "labēji ekstrēmistisku".

AfD vadošais kandidāts, 35 gadus vecais Ulrihs Zīgmunds, kam ir plaša sekotāju bāze sociālajos tīklos, pauda pārliecību par iespēju iegūt absolūto vairākumu, norādot, ka partija ir gatava valdīt viena pati, ja neviens negrib ar to sadarboties.

Starp AfD galvenajiem priekšvēlēšanu solījumiem ir "remigrācijas un deportāciju ofensīva", varavīksnes karogu aizliegums skolās un jaunu vēja parku būvniecības apturēšana. Partija izmanto arī nostalģiju pēc komunistiskās Austrumvācijas un neapmierinātību ar ilgstošo labklājības atšķirību starp austrumiem un rietumiem.

Iespējamā AfD vadītā zemes valdība raisījusi bažas gan galvenajām partijām, gan mazākumtautību pārstāvjiem. Priekšvakarā Magdeburgā notika liela demonstrācija par demokrātiju. Vācijas Ekonomikas institūts brīdinājis, ka AfD imigrācijas politika būtu postoša novecojošajai un darbaspēka trūkumu izjūtošajai reģiona ekonomikai, savukārt daži politiķi pauduši bažas par iespējamu sensitīvas informācijas noplūdi uz Krieviju, ja drošības iestādes nonāktu AfD pārraudzībā.

Jaunākā ZDF aptauja liecināja, ka AfD var rēķināties ar 41 procentu balsu, CDU – ar 23 procentiem, sociāldemokrātiem – ar 8,5 procentiem, zaļajiem – ar 6 procentiem, bet kreisā Die Linke – ar 11,5 procentiem, kas varētu ļaut izveidot mazākuma valdību ar tās atbalstu.