Vācijā rosina stingrākus slimības lapu noteikumus; pētnieki aicina skatīt pamatcēloņus
Vācijas valdība ierosina atcelt telefonslimības lapas un ieviest ārsta izziņu no pirmās prombūtnes dienas, taču pētnieki norāda, ka augstais slimošanas dienu skaits, īpaši aprūpes un izglītības jomās, liecina par darba apstākļu un mentālās veselības problēmām, nevis sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) ierosinājis pastiprināt slimības lapu izsniegšanas kārtību, lai celtu valsts ekonomikas produktivitāti. Plāns paredz atcelt iespēju pieteikt slimību pa telefonu un noteikt, ka jau no pirmās prombūtnes dienas nepieciešama ārsta izziņa. Šis solis ir daļa no centieniem risināt problēmas, ko rada sabiedrības novecošanās un vairāki vājas izaugsmes gadi.
Pētnieki gan brīdina, ka valdības pieeja jauc simptomu – biežo prombūtni – ar pašu kaiti. Viņi norāda, ka augstais slimošanas dienu skaits, kas 2024. gadā Vācijā sasniedza vidēji 22 dienas uz vienu darbinieku, ir viens no augstākajiem pasaulē, un tas strauji pieaudzis pēc elektroniskās slimības lapu sistēmas ieviešanas 2022. gadā, kas uzlabojusi īstermiņa prombūtņu uzskaiti.
Īpaši augsti rādītāji ir profesijās ar lielu emocionālo un fizisko slodzi. Pēc apdrošinātāju asociācijas BKK datiem, 2024. gadā sievietes veselības aprūpē un sociālajā aprūpē vidēji izmantoja 27 slimības dienas, bet skolotājas – 24 dienas. Salīdzinājumam – finanšu nozarē šis skaitlis bija 18, bet komunikāciju jomā – 16 dienas.
Diseldorfas Universitātes emeritētais profesors Johanness Zīgrists (Johannes Siegrist) uzsver, ka problēma nav tikai depresija, bet arī pārgurums un izdegšana sarežģītu darba apstākļu dēļ. Veselības apdrošinātāja AOK dati liecina, ka mentālās veselības problēmas veido tikai 4,8% no visiem slimības gadījumiem, bet, kad tās rodas, vidējais prombūtnes ilgums ir 28 dienas. Kopš 2014. gada ar mentālo veselību saistīto slimības dienu skaits pieaudzis par 47%, un tās ir otrs biežākais prombūtnes iemesls aiz elpceļu saslimšanām.
Zīgrists norāda, ka aprūpes, izglītības un sociālās aprūpes darbinieki saskaras ar augstu atbildību, nepieciešamību apvienot sniegumu ar komunikāciju, emocionālām problēmām un fiziskiem stresoriem, tostarp vardarbību. Turklāt šajās profesijās ir zema samaksa un zems sociālekonomiskais statuss, radot tā saukto ieguldītā darba un atalgojuma disbalansu.
Vācijas skolās 2024. gada pētījums “Vācijas Skolu barometrs” atklāja, ka gandrīz puse skolotāju piedzīvojuši psiholoģisku vai fizisku vardarbību no skolēniem, bet vairāk nekā trešdaļa vairākas reizes nedēļā jutusies emocionāli izsmelta. Līdzīgi apstākļi ir veselības aprūpē, kur, neskatoties uz akūtu personāla trūkumu, algu pieaugums bijis pārsteidzoši neliels.
Valdības ierosinājumu kritizējusi arodbiedrība “Verdi”, norādot, ka tas veicina neuzticēšanās kultūru darbavietās. Mediķu asociācijas brīdina, ka izmaiņas būtu katastrofa jau tā pārslogotajai medicīnas sistēmai. Valdība atbildējusi, ka uzņēmumi varēs paši izlemt, vai piemērot jaunos noteikumus; tie paredz, ka no ceturtās slimības dienas nepieciešama medicīniska izziņa.
Tomēr pētnieki un OECD speciālisti ieska, ka starptautiska salīdzināšana ir sarežģīta, jo Vācijas slimības pabalstu sistēma ir viena no dāsnākajām pasaulē – 100% algas aizstāšana no pirmās dienas līdz sešām nedēļām. Septiņas citas OECD valstis ziņo par vairāk slimības dienām nekā Vācija. OECD pētniece Sofija Malinaja Domagka (Sofia Malinai Domagk) norāda, ka noteikumi ir tikai viens no daudziem faktoriem, un organizācija iesaka izvairīties no tiešas salīdzināšanas. Daudzas institūcijas nav atklājušas pierādījumus par sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu.
